pateicība
pateicība -as, s.; parasti vsk.
1.Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
PiemēriPateicības vēstule.
- Pateicības vēstule.
- Pateicības vārdi.
- Sajust pateicību.
- Palikt pateicību parādā.
- Ierakstīt atsauksmju grāmatā pateicību.
- Ja tagad vēl kādreiz iedomājos Andra tēva, tad nevaru par viņu domāt citādi kā tik ar pateicību.
- «Un kādu pateicību tu no manis gribi! Par velti tu man nekā neesi devis, par visu, ko no tevis esmu ņēmis, maksāju augstus procentus vai esmu bagātīgi nokalpojis.»
- Vecais Kārkls, pilns pateicības jūtu par saņemto dāvanu, atgāja sāņus no pavadītāju pūļa un apsēdās uz pāļa.
- pārn. «Dzenis izārstēja priedei sirdi, priede gadu gredzenā pateicības vārdus ierakstīja.»
1.1.Apbalvojums – oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība. Arī dāvana.
PiemēriIzteikt pavēlē pateicību.
- Izteikt pavēlē pateicību.
Avoti: 6-1. sējums