pateikt
pateikt -teicu, -teic, -teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. -teicu; trans.
1.Runājot, parasti īsi, izpaust (ko).
PiemēriPateikt kaut ko klusā balsī.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.intrans.
PiemēriPēc īsa klusuma Ieva nobeidz: «Es tev vēlāk pateikšu tuvāk. Bet viņš ir ļoti ļoti labs cilvēks.»
1.2.Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
PiemēriPateikt rīkojumu.
Stabili vārdu savienojumiPateikt (arī pasacīt) acīs.
1.3.intrans.
Piemēri«..tas, ka tu pateici par savu pagātni, man patika.»
1.4.Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
PiemēriNeesmu nekāds lielais rakstītājs. Bet tik daudz pratīšu pateikt, ka tu esi pēdējais slaists..
1.5.Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriViņa gleznotie neaizmirstamie zilie ezeri, ābeļziedu pavasari, vasarīgās pļavas un meži, rudens krāsas pakalnos - visur pateikts ir tik daudz.
1.6.Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
PiemēriPirmā pļāvēja slava viņam [Mārtiņam] pagastā no sāktiem gadiem.. Tāpēc jau pirmā vēziena šņāciens laukmalas biezajā zēlumā pateica nepārprotami: skatieties, šitā vajag!
2.Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
PiemēriTagad viņi mācēja pateikt, vai uguni zibsnī Užavas, Ovišu, Miķeļa, abas Kolkas bākas vai arī Sāmsalas Serves.. bāka.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pateikt.
PiemēriKaut kādas vārdā nenosaucamas izjūtas aizslēgušas man lūpas. Es nespēju pateikt ne vārda.
Stabili vārdu savienojumiKatrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt.
4.novec. Pateikties.
Piemēri«Ja tava Dārta tāda [neuzticīga], tad lai iet, - pateic vēlāk dievam, ka tā no kakla nost!»
Avoti: 6-1. sējums