Tas taču ir tik elementāri - pateikties tam, kas tev dara labu.
Mazā pateicas un ar acīm apmīļo dāvanu: krūze brūna kā tīruma velēna, uz sāniem tai sīki, dzelteni raksti kā kārklu ziedi noras malā.
Kādas rūpīgas rokas laivu bija apgriezušas uz mutes, un Kaspars klusībā pateicās šim nepazīstamajam cilvēkam.
pārn.Tēvs: Tad es tev pateiktos ar dūšīgu lādiņu skrošu. - Kaukēns: Šautu gan laikam?
pārn.Koku novietnē man vairs nebija ko darīt un, taisnību sakot, ēst arī gribējās kā vilkam - par to varēju pateikties svaigajā gaisā pavadītām stundām.
pārn.Ja tu, Vidzemes ceļiniek, redzi Ungurezeru miglā kūpam, apstājies, pateicies vasaras rītam par šo brīdi.