Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pataupīt
pataupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu. Saglabāt.
PiemēriPataupīt naudu priekšdienām.
1.1.Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku.
PiemēriPataupīt jauno mēteli.
2.Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus).
PiemēriPataupīt spēkus skrējiena beigām.
Avoti: 6-1. sējums