paglābties
paglābties -glābjos, -glābies, -glābjas, pag. -glābos; refl.
1.Refl. → paglābt1. Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
PiemēriPaglābties no nāves kaujas laukā.
1.1.Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
PiemēriTo [par fašistu zvērībām] stāstīja zemē paglābušies krievu zemnieki, kam bija palaimējies izsprukt vācu žandarmiem un viņu suņiem.
1.2.Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
PiemēriPaglābties no soda.
2.Patverties (no kā nevēlama).
PiemēriPaglābties no lietus.
Avoti: 6-1. sējums