paglābt
paglābt -glābju, -glāb, -glābj, pag. -glābu; trans.
1.Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā. Izglābt (1).
PiemēriKaralaukā, lai paglābtu biedru, bieži jāriskē ar savu dzīvību..
1.1.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
PiemēriNo pagalma izskrēja abi suņi un nejaukā kārtā apsēda draudzes mācītāju... Citām reizēm kāds allaž izsteidzās pretī paglābt viesi.
1.2.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
Piemēri..viņš panācās līdz Nevas krastam līdzi, tur puisi paglāba no aresta.
1.3.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
Piemēri..viņš to pašu Bramaņa dēlu, to pasaules pļēguru, paglāba no galvasnaudas...
2.Paslēpt.
PiemēriKaut kā bija jāpaglābj [okupācijas laikā] no nevēlamas acs labības maisi, gaļas gabali..
Avoti: 6-1. sējums