Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paslēpt
paslēpt -slēpju, -slēp, -slēpj, pag. -slēpu; trans.
1.Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
PiemēriLiene paslēpa vēstuli azotē.
1.1.Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
Piemēri..paslēpju rītos savas bezkaunīgās acis zem lakata un strādādama gaidu vakaru.
1.2.pārn. Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
PiemēriVēl [braucot] kādu brīdi stiepās akas vinda kā rādītāja pirksts, tad tuvu pienākušie krūmi arī to paslēpa.
Avoti: 6-1. sējums