Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
diplomāts
diplomāts -a, v.
diplomāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
PiemēriDiplomātu pilnvaras.
2.Cilvēks, kam raksturīga diplomātija2.
PiemēriViņam rajonā pamatoti bija laba priekšsēdētāja slava, bet nezin kāpēc viņu dēvēja arī par diplomātu - laikam gan tāpēc, ka vienmēr prata izdabūt savam kolhozam to, kas citiem tik lēti neizdevās.
Avoti: 2. sējums