dipoņa
dipoņa -as, s.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dipēt.
PiemēriBandīti pajuka uz visām pusēm, tikai soļu dipoņa liecināja par viņu atkāpšanās straujumu.
- Bandīti pajuka uz visām pusēm, tikai soļu dipoņa liecināja par viņu atkāpšanās straujumu.
- Dzirdama skrejošu kāju dipoņa, strauji elpas vilcieni.
- Pēkšņi gājēji no muižas puses sadzirdēja smagu dipoņu... Garām lielos zirgos, šautenēm plecos pajāja vairāki žandarmi.
- Biezajā miglā skrēja kāds zirgs. Pakavu dipoņa atbalsojās meža līkumā aiz noras...
Avoti: 2. sējums