Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dipoņa
dipoņa -as, s.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dipēt.
PiemēriBandīti pajuka uz visām pusēm, tikai soļu dipoņa liecināja par viņu atkāpšanās straujumu.
Avoti: 2. sējums