Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brāķēt
brāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.novec. Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
PiemēriLai velti netērētu laiku un līdzekļus mazvērtīgu dzīvnieku audzēšanai, bieži jau pie jaunlopiem jāizšķiras, kurus audzēt un kurus brāķēt.
  • Lai velti netērētu laiku un līdzekļus mazvērtīgu dzīvnieku audzēšanai, bieži jau pie jaunlopiem jāizšķiras, kurus audzēt un kurus brāķēt.
  • Parasti uzskata, ka tādas ērkšķogu šķirnes, kurām viegli nobirst gatavās ogas, jābrāķē.
2.sar. Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
PiemēriBrāķēt otra pirkumu.
  • Brāķēt otra pirkumu.
  • Brāķēt ēdienu.
Avoti: 2. sējums