Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brālīgs
brālīgs -ais; s. -a, -ā
brālīgi apst.
1.Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
PiemēriBrālīgās padomju tautas.
  • Brālīgās padomju tautas.
  • ..brālīgā saimē visas padomju tautas ceļ komunismu.
  • ..izdevniecība «Liesma» laidīs klajā brošūru sēriju par brālīgajām padomju republikām.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAr.. Padomju Savienības tautu brālīgo palīdzību tika ātri sadziedētas pēdējā kara sistās brūces..
  • Ar.. Padomju Savienības tautu brālīgo palīdzību tika ātri sadziedētas pēdējā kara sistās brūces..
  • Visur brālīgi skanēja latviešu un krievu valoda..
2.Vienlīdzīgs, taisnīgs (par sadalījumu).
PiemēriBrālīgs mantojuma sadalījums.
  • Brālīgs mantojuma sadalījums.
  • Bērni apēd visas vecmāmiņas līdzdotās sviestmaizes un brālīgi izdzer limonādes pudeli.
  • Man bija līdzi daži Latvijas skatu karšu komplekti, tie nu tiek brālīgi izdalīti 15 tautību studentiem..
Avoti: 2. sējums