brāķēt
brāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.novec. Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
PiemēriLai velti netērētu laiku un līdzekļus mazvērtīgu dzīvnieku audzēšanai, bieži jau pie jaunlopiem jāizšķiras, kurus audzēt un kurus brāķēt.
2.sar. Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
PiemēriBrāķēt otra pirkumu.
Avoti: 2. sējums