brāķis
brāķis -ķa, v.; parasti vsk.
1.Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem). Ražojums, kas neatbilst noteiktām normām, prasībām.
PiemēriRažot brāķi.
1.1.ģen.: brāķa, adj. nozīmē Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes.
PiemēriBrāķa audums.
Avoti: 2. sējums