Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brakšķis
brakšķis -ķa, v.
Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
PiemēriKādā līkumā automobilis, atskanot brakšķim, nosvērās uz sāniem.
Avoti: 2. sējums