brākšķēt
brākšķēt parasti 3. pers., brākšķ, pag. brākšķēja
brākšēt parasti 3. pers., brākš, pag. brākšēja; intrans.; retāk
Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..tilts brākšķēt brākš.
Avoti: 2. sējums