Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brākš
brākš izsauk.; parasti savienojumā «brīkš, brākš»
Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
PiemēriBrākš - nogāzās egle.
Avoti: 2. sējums