Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bramanība
bramanība -as, s.; parasti vsk.; sar.
Vispārināta īpašība → bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNelaimes gadījumi un mašīnu avārijas notiek arī tāpēc, ka daži šoferi braucot grib parādīt savu bramanību un attīsta neatļautu ātrumu.
Avoti: 2. sējums