bramanis
bramanis -ņa, v.; sar.
Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
PiemēriTik vien tad nu palicies no lielā stiprinieka un bramaņa, kas trīs pūrus rudzu nesa pa kāpnēm klētī un četras glāzes groka stundas laikā varēja izdzert.
Avoti: 2. sējums