sacirst
sacirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu; trans.
1.Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSīki sacirst žagarus.
- Sīki sacirst žagarus.
- Sacirst liellopu kaulus.
- Bluķis šķilās ir jāsacērt..
- Pēc [mežcirtēju sacensību] noteikumiem bija jāsacērt astoņpadsmit dižskābarža stumbri.. un astoņpadsmit pīnijas..
- «Sacērtiet vienas ragavas un sasmalciniet ledu.»
1.1.Cērtot sagatavot, sagādāt.
PiemēriSacirst mežā malku.
- Sacirst mežā malku.
- Mans draugs atceras pēkšņi, ka sen bij solījies ganību apžogam mietus sacirst..
- ..tika sacirsti apaļkoki guļvietu izveidošanai, un vēl pēc neilga laika divstāvu lāviņas gatavas.
- Pār pagalmu metas iztraucēts brūnu vistu bars, apgāzdams pie pirtiņas sacirsto paegļu slotu čupu.
1.2.Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriAtjaunot sētu, jo.. ienaidnieki daudzās vietās nīsto šķērsli bija.. sacirtuši.
- Atjaunot sētu, jo.. ienaidnieki daudzās vietās nīsto šķērsli bija.. sacirtuši.
- pārn. Šādi [skarbi] vārdi nevar saņemt atbildi. No tiem sirds noslēdzas deviņām atslēgām,.. tie ar asu cirvi sacērt saprašanās liepu laipu.
- pārn. ..mēģināja [dēls] izkalt cirvi, kas spētu sacirst Skaudības koka saknes.
- pārn. ..brūno svārku ar balto dzītiņu kodes pagalam sacirta.
2.Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSacirst žagarus visai nedēļai.
- Sacirst žagarus visai nedēļai.
- Algādzis prasījis, cik par [pa] dienu varot malkas sacirst.
3.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriLīdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst.
- Līdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst.
4.Cērtot, arī griežot, durot savainot.
Piemēri..priekšējais pļāvējs rājās, ka Līze šim sacirtīšot papēžus.
- ..priekšējais pļāvējs rājās, ka Līze šim sacirtīšot papēžus.
4.1.Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
Piemēri«Ja nu cilvēks ietu dienām un naktīm,.. viņš taču nonāktu kādā dienā tādā zemē, kur nevajadzētu ārstēt rīkšu un pātagu sacirstas muguras?»
- «Ja nu cilvēks ietu dienām un naktīm,.. viņš taču nonāktu kādā dienā tādā zemē, kur nevajadzētu ārstēt rīkšu un pātagu sacirstas muguras?»
4.2.intrans. Vairākkārt iesist, parasti stipri.
PiemēriJēkabs brīdi gaidīja, bet, kad meita nenāca, sacirta zirgam.
- Jēkabs brīdi gaidīja, bet, kad meita nenāca, sacirta zirgam.
5.Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
PiemēriSacirta zobus [ievainotais], iekrampējās ar nagiem zemē un mēģināja līst.
- Sacirta zobus [ievainotais], iekrampējās ar nagiem zemē un mēģināja līst.
- Dīriķis sacirta zobus, zibenīgi sagrāba ieroci..
- Tad mežā noblākšķēja, it kā tukšai koka lādei būtu aizkritis ciet vāks, - briežu māte brīdinādama sacirta žokļus.
6.Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriZirgi sacirta galvas un izstiepās, ragavas tikai nošalca pa sētsvidus mauru..
- Zirgi sacirta galvas un izstiepās, ragavas tikai nošalca pa sētsvidus mauru..
- Tie vēži, kas palika saulē, acumirklī sacirta ļipas un aizšāvās dziļumā.
- Govs trāpīta [ar bultu] satrūkās, žigli raustīja asti un meta ar galvu uz vienu, otru pusi,.. tad sacirta kājas, slēja asti gaisā un laida skriet.
6.1.pareti Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
PiemēriVieda satrūkās ne pa jokam, sacirta nesamo uz pretējo pusi, lai otrs pat nemēģinātu pielikt roku..
- Vieda satrūkās ne pa jokam, sacirta nesamo uz pretējo pusi, lai otrs pat nemēģinātu pielikt roku..
- «Aiz manis!» Gunvaldis sacirta zirgu atpakaļ, un pārējie viņam sekoja.
Avoti: 7-1. sējums