Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sacīnīt
sacīnīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; reti
Ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt.
PiemēriJau piecpadsmit ziemu un vasaru viņš strādāja visus liela vīra darbus, bet vairāk kā vēdera tiesu un dažu drēbju gabalu.. nebija spējis sev sacīnīt.
Avoti: 7-1. sējums