sacirst
sacirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu; trans.
1.Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSīki sacirst žagarus.
1.1.Cērtot sagatavot, sagādāt.
PiemēriSacirst mežā malku.
1.2.Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriAtjaunot sētu, jo.. ienaidnieki daudzās vietās nīsto šķērsli bija.. sacirtuši.
2.Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSacirst žagarus visai nedēļai.
3.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriLīdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst.
4.Cērtot, arī griežot, durot savainot.
Piemēri..priekšējais pļāvējs rājās, ka Līze šim sacirtīšot papēžus.
4.1.Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
Piemēri«Ja nu cilvēks ietu dienām un naktīm,.. viņš taču nonāktu kādā dienā tādā zemē, kur nevajadzētu ārstēt rīkšu un pātagu sacirstas muguras?»
4.2.intrans. Vairākkārt iesist, parasti stipri.
PiemēriJēkabs brīdi gaidīja, bet, kad meita nenāca, sacirta zirgam.
5.Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
PiemēriSacirta zobus [ievainotais], iekrampējās ar nagiem zemē un mēģināja līst.
6.Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriZirgi sacirta galvas un izstiepās, ragavas tikai nošalca pa sētsvidus mauru..
6.1.pareti Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
PiemēriVieda satrūkās ne pa jokam, sacirta nesamo uz pretējo pusi, lai otrs pat nemēģinātu pielikt roku..
Avoti: 7-1. sējums