sacirsties
sacirsties -certos, -cērties, -cērtas, pag. -cirtos; refl.
1.Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
PiemēriĀmurs ielidoja kaktā. Biezās plaukstas sacirtās kopā ar skaļu blīkšķi..
- Āmurs ielidoja kaktā. Biezās plaukstas sacirtās kopā ar skaļu blīkšķi..
- ..naktīs tuvi un tāli varēja saklausīt aizsmakušus [briežu] māvienus, kaut kur sacērtoties noklaudzēja ragi..
- Glābējkuģi tuvojās pilnā gaitā... Borti sacirtās. Visi komandas locekļi pārlēca uz otra kuģa.
1.1.Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
Piemēri..jaunajai sievietei nāsis iepletās un ietrīsējās, sārtās lūpas pavērās, un varēja redzēt, ka baltās zobu rindas sacērtas cieši kopā.
- ..jaunajai sievietei nāsis iepletās un ietrīsējās, sārtās lūpas pavērās, un varēja redzēt, ka baltās zobu rindas sacērtas cieši kopā.
- ..slepkavīgie žokļi sacirtās gaisā, noklankstot kā tukšs šāviens.
2.Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
PiemēriŽagata lēni laidās gar zemi.., bet tad pēkšņi sacirtās uz augšu un kā bulta devās atpakaļ..
- Žagata lēni laidās gar zemi.., bet tad pēkšņi sacirtās uz augšu un kā bulta devās atpakaļ..
- pārn. Veidenbaums runāja paklusu, tomēr vārdi lidoja kā bezdelīgas, zibinādamas, slaidā lokā virknēdamās un tad asā leņķī uz vienu un otru pusi sacirzdamās.
2.1.Pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu.
Piemēri..zēni klusēdami iet tam virsū.. Zuments sacērtas un pietupies sāniski triecas ar plecu pret dzīvo ķēdi..
- ..zēni klusēdami iet tam virsū.. Zuments sacērtas un pietupies sāniski triecas ar plecu pret dzīvo ķēdi..
- Tiešām, lepnajam pajūgam garām skrejot, Pelēcis bij uzreiz sacirties, nosprauslojies, galvu sapurinājis.. un laida tam pakaļ slaidu riksi..
- ..zirgs.. satrūkās, sacirtās spītā un aizlēkšoja no kalna, kamanas mētādams..
2.2.Pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā).
PiemēriZalde iegāja no virtuves savā kabinetā, tad klusām kā zaglis cauri salonam, bet pie buduāra durvīm sacirtās un palika kā miets.
- Zalde iegāja no virtuves savā kabinetā, tad klusām kā zaglis cauri salonam, bet pie buduāra durvīm sacirtās un palika kā miets.
- Ēriks.. sacirtās gājienā - gribēja doties atpakaļ, uzgrūdās aiz muguras nācējam un sajauca ierindu.
- pārn. Gļēvulis sacērtas briesmu priekšā, Sargādams sevi, neziņā stāvēs, - Bezbailis metīsies ugunī iekšā, Izglābdams bērnu no drošas nāves.
2.3.Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
Piemēri..par ubagu kļūt un no dāvanām pārtikt... atvainojiet, biedri, to es nevaru. Balss viņam sacērtas.
- ..par ubagu kļūt un no dāvanām pārtikt... atvainojiet, biedri, to es nevaru. Balss viņam sacērtas.
3.Kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu).
PiemēriEkspozīcijai [drāmā] neizbēgami seko sarežģījumi, kas sacērtas, savijas, samezglojas, sasniedz kulmināciju un galu galā gūst atrisinājumu.
- Ekspozīcijai [drāmā] neizbēgami seko sarežģījumi, kas sacērtas, savijas, samezglojas, sasniedz kulmināciju un galu galā gūst atrisinājumu.
- Pie deputāta jau nesteidzas priekus paziņot. Nāk tie cilvēki, kam dzīve kaut kas sacirties.
- Igauņu [grafiķu] darbos nav inerta dabas vērojuma, ikvienā lapā pulsē sarežģīta doma, kas brīžiem sacērtas grūti risināmā rēbusā vai izpaužas asociācijās un nojausmās.
3.1.Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
Piemēri..veiksmīgu ainu un atsevišķu skatu varētu vēl atzīmēt daudz, tāds.. ir lugas sākums, kur tik labi sacērtas kāzu līksme ar to drausmu, kas nāk no kungu kapu kapličas un tur savā varā ļaužu prātus.
- ..veiksmīgu ainu un atsevišķu skatu varētu vēl atzīmēt daudz, tāds.. ir lugas sākums, kur tik labi sacērtas kāzu līksme ar to drausmu, kas nāk no kungu kapu kapličas un tur savā varā ļaužu prātus.
- Strauji te [romānos] risinās sižets, sacērtas pretspēki, likteņu peripetijas ir negaidīti asas - un sarežģītas.
- ..itin visu aptverošo un izskaidrojošo darbības romānu sāk izstumt diskusijas romāns, kurā sacērtas viedokļi un idejas, kurā dzirksteļo intelekts..
4.Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam. Arī saskaisties.
PiemēriGribēja [Andrs] pateikt kaut ko svarīgu, ko Andrejs nezināja un nedomāja, bet tad spītīgi sacirtās. Ko tādam teikt..
- Gribēja [Andrs] pateikt kaut ko svarīgu, ko Andrejs nezināja un nedomāja, bet tad spītīgi sacirtās. Ko tādam teikt..
- ..kad meitene ietiepjas, sacērtas, iedur zodu krūtīs, tad arī mamma beidzot neiztur.
- «Tu esi gnīda. Līdz utij tev vēl jāpaaugas.» Harijs sacērtas. Ne vārda nesacījis, iet projām. Viņam nav jāklausās piedzēruša cilvēka rupjībās.
4.1.Savienojumā «sacirsties pretī»: stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
Piemēri«Jā, jā, augsti gan par sevi tu domā, augsti gan,» māte rūgti noteica, bet Ina sacirtās pretī: «Nekāda negoda arī nav.»
- «Jā, jā, augsti gan par sevi tu domā, augsti gan,» māte rūgti noteica, bet Ina sacirtās pretī: «Nekāda negoda arī nav.»
- «Interesanti, ka tad tu uz šo [dzīvi] skaties?» Es skaidri jaušu viņa balsī zobgalību un sacērtos pretī: «Nu tā, vienkārši - gribu dzīvot, un tas ir viss.»
6.Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
PiemēriLietas koks sacirtās malkā.
- Lietas koks sacirtās malkā.
7.Daudz, arī ilgāku laiku cirst. Daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriSacirsties līdz nogurumam.
- Sacirsties līdz nogurumam.
7.1.trans.
PiemēriViņš, sacirties malkas, guļ slims.
- Viņš, sacirties malkas, guļ slims.
8.sar. Saposties, grezni saģērbties. Uzcirsties.
PiemēriSacirsties uz balli.
- Sacirsties uz balli.
Avoti: 7-1. sējums