sacietēt
sacietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
PiemēriSacietējis sniegs.
2.Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
PiemēriBieži gadās.. kāds vēzis, kas nupat nomaucis savu veco, cieto čaulu, bet jauna āda tam vēl nav paguvusi sacietēt.
2.1.Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
PiemēriSacietējusi koka miza.
2.2.Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriSacietējusi maizes dona.
Stabili vārdu savienojumiSacietēt (arī sakalst) ragā.
Avoti: 7-1. sējums