sacietināt
sacietināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
PiemēriNakts klusa, bez vēja. Zem kājām kraukst saules saēsts, viegla sala sacietināts, graudains sniegs.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
PiemēriAr savu ēveles un kalta sacietināto plaukstu viņš tā sažņaudza Strauha maigo roku, ka tam smaids ar reizi apdzisa.
3.Iecietināt, parasti pilnīgi.
PiemēriVienu reizi Elzai nācās uzklāt galdu - ar baltu, mirdzoši sacietinātu galdautu.
Avoti: 7-1. sējums