pakaunīgs
pakaunīgs -ais; s. -a, -ā
pakaunīgi apst.
Samērā, arī mazliet kaunīgs.
PiemēriPakaunīga meitene.
- Pakaunīga meitene.
- Anna jau redzēja, kā brāļa lielais augums ar uzmestu kūkumu tā pakaunīgi iešļūc pa durvīm [virtuvē]..
Avoti: 6-1. sējums