atdot
atdot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu; trans.
1.Iedot citam, nepaturēt sev.
PiemēriAtdot lietošanā.
- Atdot lietošanā.
- ..vajadzēja ēdienu atdot uz ceļa sakarniekiem.
- ..[pienu] atdeva sivēnam, kas savā aizgaldā, pakaļkājās pieslējies, kvieca pēc ēdiena.
- pārn. Mana labā mežābele, savu lapu tērpu tu esi aizmetusi projām, atdevusi rudens saltajiem lietiem..
- pārn. Tiesa, vecais, atmirstošais, nekad labprāt neatdod vietu jaunajam, turas pretim, zobus sakodis.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (savu) balsi. Atdot savu vietu.
- Atdot (savu) balsi — sar. Balsot.
- Atdot savu vietu — Atļaut citam ieņemt savu vietu, izmantot savu stāvokli u. tml.
1.1.Nodot (kur) glabāšanā, sargāšanā.
PiemēriAtdot mēteli garderobē.
- Atdot mēteli garderobē.
- Atdot saiņus rokas bagāžas glabātavā.
- Ēvalds atdeva mēteli Vilnim un kāpa uz ledus celiņa.
1.2.Nodot tam, kam pienākas.
PiemēriAtdot adresātam vēstuli.
- Atdot adresātam vēstuli.
- Atdot īpašniekam atrasto naudu.
- «Kur telegramma? Atdodiet, puikas!» Aldis gandrīz vai raud.
1.3.novec. Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
PiemēriAtdot zēnu skolā.
- Atdot zēnu skolā.
- ..uz Jurģiem atskrēja no pusbrāļai ziņa, lai atdodot puiku par ganu. Un viņa [māte] atdeva..
1.4.sar. Izprecināt.
PiemēriGāja un domāja, domāja un pukojās [Cīrulis], vai tikai nav izdarījis muļķību, atdodams Līzi [par sievu] brālēnam.
- Gāja un domāja, domāja un pukojās [Cīrulis], vai tikai nav izdarījis muļķību, atdodams Līzi [par sievu] brālēnam.
1.5.nevēl. Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu).
PiemēriAtdot pavēli.
- Atdot pavēli.
2.Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības). Atdāvināt.
PiemēriAtdeva [milzis] puikam zelta gabalu..
- Atdeva [milzis] puikam zelta gabalu..
- Saimnieks atdevis savus vecos zābakus, Mārtiņš bij tik laimīgs un lepns, it kā vai zirgu dabūjis uzdāvinātu.
- Bierns: Ko tāds [Antiņš] ar naudu darīs? Atdos pirmam ubagam.
Stabili vārdu savienojumiAtdot pēdējo maizes kumosu.
- Atdot pēdējo maizes kumosu idioma — Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
2.1.pārn. Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
PiemēriBarba [Uldim]: Lūk, es arī ņemšu, savu, Manu daļu šai dzīvē.. Mans tu paliec - neatdodu.
- Barba [Uldim]: Lūk, es arī ņemšu, savu, Manu daļu šai dzīvē.. Mans tu paliec - neatdodu.
- 400 metru skrējienā Lilita [sportiste] tikai pēdējā taisnē bija spiesta atdot vadību savai vairāk pieredzējušai pretiniecei.
2.2.sar. Pārdot.
PiemēriDivas gultsegas, nelaiķes sievas lepnumu, žēl lēti atdot.. Mēģinu pārdot, cik varēdams, dārgāk.
- Divas gultsegas, nelaiķes sievas lepnumu, žēl lēti atdot.. Mēģinu pārdot, cik varēdams, dārgāk.
3.Veltīt, ziedot, izlietot (parasti nesavtīgi).
PiemēriKuzņeckas metalurgi atdeva visus spēkus un zināšanas, lai palīdzētu sakaut ienaidniekus.
- Kuzņeckas metalurgi atdeva visus spēkus un zināšanas, lai palīdzētu sakaut ienaidniekus.
- ..Juris Kalnietis mīlēja savu. darbu, viņš atdeva tam visu: zināšanas, laiku un enerģiju..
- No saviem 85 dzīvības gadiem 67 viņa [aktrise] nepārtraukti ir atdevusi skatuvei.
- pārn. ..tā [Jāņu nakts] paver vārtus raženajam pļaujas laikam, kad saule visu savu spožumu atdod bezgalīgajiem labības laukiem.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (savu) dzīvību. Atdot sevi (visu).
- Atdot (savu) dzīvību idioma — Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- Atdot sevi (visu) idioma — Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
4.Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
PiemēriAtdot parādu.
- Atdot parādu.
- Dāvis [zēns] aizskrej uz kaimiņiem aizņemties vēl ķeseles. Jaunnedēļ mēs viņiem atdosim un aiznesīsim arī mūsējās.
- ..gan jau Brīviņš pamazām atdos [naudu tirgotājam], bet par gaidīšanu pūru auzu, maišeli miltu..
- Viņš tēvocim bija milzīgs parādnieks. Katra ziņā nauda vēlāk jāatdod, par dāvināšanu te nevarēja būt runas.
- pārn. Vētra. Skrandas saplosīti tīkli, gabalos sarautas virves - cik reižu gan tā nebija vienīgā mantība, ko jūra atdeva zvejniekam.
4.1.pārn. Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
PiemēriMūsu zemē automatizāciju ievieš valsts,.. drīz vien šie automāti simtkārt atdos to, kas tajos ieguldīts.
- Mūsu zemē automatizāciju ievieš valsts,.. drīz vien šie automāti simtkārt atdos to, kas tajos ieguldīts.
4.2.pārn. Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
PiemēriAtdot zaudēto laimi.
- Atdot zaudēto laimi.
- ..brīnums: zeme atdeva viņam [milzim] zudušo spēku. Jo dziļāk viņš rakās, jo stiprāks viņš tapa.
- Cilvēks maiju jūt kā skūpstu vaigā, Kas tam atdod jaunību un sauli.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (atpakaļ) dzīvību. Atdot veselību.
- Atdot (atpakaļ) dzīvību idioma — Izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- Atdot veselību idioma — Izārstēt.
Avoti: 1. sējums