atdot
atdot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu; trans.
1.Iedot citam, nepaturēt sev.
PiemēriAtdot lietošanā.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (savu) balsi. Atdot savu vietu.
1.1.Nodot (kur) glabāšanā, sargāšanā.
PiemēriAtdot mēteli garderobē.
1.2.Nodot tam, kam pienākas.
PiemēriAtdot adresātam vēstuli.
1.3.novec. Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
PiemēriAtdot zēnu skolā.
1.4.sar. Izprecināt.
PiemēriGāja un domāja, domāja un pukojās [Cīrulis], vai tikai nav izdarījis muļķību, atdodams Līzi [par sievu] brālēnam.
1.5.nevēl. Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu).
PiemēriAtdot pavēli.
2.Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības). Atdāvināt.
PiemēriAtdeva [milzis] puikam zelta gabalu..
Stabili vārdu savienojumiAtdot pēdējo maizes kumosu.
2.1.pārn. Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
PiemēriBarba [Uldim]: Lūk, es arī ņemšu, savu, Manu daļu šai dzīvē.. Mans tu paliec - neatdodu.
2.2.sar. Pārdot.
PiemēriDivas gultsegas, nelaiķes sievas lepnumu, žēl lēti atdot.. Mēģinu pārdot, cik varēdams, dārgāk.
3.Veltīt, ziedot, izlietot (parasti nesavtīgi).
PiemēriKuzņeckas metalurgi atdeva visus spēkus un zināšanas, lai palīdzētu sakaut ienaidniekus.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (savu) dzīvību. Atdot sevi (visu).
4.Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
PiemēriAtdot parādu.
4.1.pārn. Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
PiemēriMūsu zemē automatizāciju ievieš valsts,.. drīz vien šie automāti simtkārt atdos to, kas tajos ieguldīts.
4.2.pārn. Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
PiemēriAtdot zaudēto laimi.
Stabili vārdu savienojumiAtdot (atpakaļ) dzīvību. Atdot veselību.
Avoti: 1. sējums