atdoties
atdoties -dodos, -dodies, -dodas, pag. -devos; refl.
1.Refl. → atdot3. Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
PiemēriCitreiz viņa mūzikai varēja atdoties pilnīgi, neredzot un nejūtot nekā.
- Citreiz viņa mūzikai varēja atdoties pilnīgi, neredzot un nejūtot nekā.
- ..[viņš] uzmeklēja vientuļu stūrīti pilsētas parkā un sēdēja veselām stundām, atdodamies domu klusai straumei.
- ..Vārpa aizmirsa visas nelāgās šaubas un atdevās laimei.
1.1.Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
Piemēri..[atmiņu ainas] rada pirmo padomju gadu, kuram Ozolu ģimene pieķērās un atdevās ar visu sirdi.
- ..[atmiņu ainas] rada pirmo padomju gadu, kuram Ozolu ģimene pieķērās un atdevās ar visu sirdi.
1.2.Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi.
PiemēriAtdoties mātes aprūpībai.
- Atdoties mātes aprūpībai.
- pārn. ..tulpes sīpols nenojauš gaišdzelteno rīta sauli, bet pusaizsnaudies atdodas zemes siltumam un gādībai.
2.Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
3.parasti 3. pers.; pareti Refl. → atdot4. Tikt atdotam.
PiemēriDots devējam atdodas.
- Dots devējam atdodas.
Avoti: 1. sējums