ar1
ar priev. ar instr.
1.Norāda uz darbības veikšanas, realizēšanas līdzekli.
PiemēriRādīt ar roku.
- Rādīt ar roku.
- Ar acīm vērot.
- Atbraukt ar kuģi.
- Ar segu apklāt gultu.
- Mazgāt segu ar veļas pulveri.
- Diezgan viņš [pagastvecākais] savus radus ar pagasta labumu barojis!
- Ar mīklām attīsta prātu un ievada savas apkārtnes pazīšanā.
- Mēs suminām Tēviju savu Ar darbu un cildenām dziesmām, Ar miera un uzvaru slavu.
1.1.Norāda uz darbības veikšanas rīku, ierīci.
PiemēriRakstīt ar zīmuli.
- Rakstīt ar zīmuli.
- Tēst baļķi ar cirvi.
- Airēt ar airi.
- Novākt ražu ar kombainu.
- Blakus puišiem ar lāpstu rokā strādāja arī Krists.
- ..varbūt tiešām vieglāk būtu tādā kolhozā. [Saka Lauskis.] «Bez šaubām,» Elmārs dedzīgi viņu pārtrauca. «Tad visu apstrādātu ar mašīnām.»
1.2.Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcība darbības veikšanas momentā.
PiemēriBraukt ar vezumu.
- Braukt ar vezumu.
- Iet ar spieķi rokā.
- Iet ar cirvi uz mežu.
- Sēdēt pie upes ar makšķeri.
- Stāvēt sardzē ar automātu.
- Osiene nāca ar putraimu vāceli no klēts.
- Māsa atskrēja ar puķēm, tās visas Annelei; brālis ar kārklu stabulēm, un arī tās Annelei.
- ..ar nēšiem uz pleciem teciņus vien dodas kanāla racēji.
2.Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
PiemēriAtslēga ar atsperi.
- Atslēga ar atsperi.
- Cepure ar nagu.
- Sega ar zaļām svītrām.
- Meitene ar vaļējiem matiem.
- Bērns ar saraudātām acīm.
- ..pats ciems - liels, raibs ēku puduris ar lubu un zaļām sūnām apaugušiem salmu jumtiem.
- Deguns ar augsto, apaļo veidojumu [Mariņai] līdzinājās knābim..
- Pa vidu [malējiem] dauzījās arvien kāds piedzēris vecītis ar melnu, šķidru bārdu, pašaurām acīm..
- Pusmūža sieviete ar brūni iedegušu seju sēdēja uz ķeblīša..
- ..man negrib [akcijas] pārdot. Laikam bailes, ka būs viens cilvēks ar galvu, kas viņu [direktoru] pazīst un varēs to kontrolēt.
Stabili vārdu savienojumiCilvēks ar galvu.
- Cilvēks ar galvu — Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
2.1.Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
PiemēriLakata adījums - melns ar baltu.
- Lakata adījums - melns ar baltu.
- Uzvalka audumā pārsvarā zils ar iepelēku.
2.2.Norāda uz kādu papildu daudzumu.
PiemēriStunda ar ceturksni.
- Stunda ar ceturksni.
- Andris meklēja savu naudas maku, kur vēl glabājās pēdējais plostu braukuma atlikums - pieci rubļi ar kapeikām.
- Cik nesen [galvasnauda] bij trīs rubļi divdesmit [kapeiku] - pērn trīs ar kvartu..
3.Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
PiemēriIepazīties ar jauno darbinieku.
- Iepazīties ar jauno darbinieku.
- Parunāties ar paziņu.
- Sasveicināties ar kaimiņu.
- Sastapties ar draugiem.
- Būt draugos ar kaimiņiem.
- Vienam ar otru saprasties.
- Spēlēt šahu ar tēvu.
- Es ar viņu nekad neesmu tinusies. Es viņam nevaru aizliegt ar mani runāt.
- ..tāds ir viņa [kuģa kapteiņa] pienākums - dalīties ar cilvēkiem viņu priekos un bēdās.
- «Ir labi, Mirdza, ka tu cīnies ar sevi,» viņš paspieda meitas roku. «Kas necīnās, pārstāj augt.»
Stabili vārdu savienojumiCīnīties ar sevi.
- Cīnīties ar sevi — Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
3.1.Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
PiemēriVai, atstumjot puisi, viņa to nedzen pie Mares, kas.. kopā ar veco Pakalnieti padarīs Reča dzīvi rūgtu kā vērmeles?
- Vai, atstumjot puisi, viņa to nedzen pie Mares, kas.. kopā ar veco Pakalnieti padarīs Reča dzīvi rūgtu kā vērmeles?
- ..[Smilga] kopā ar Preimani savā laikā mācījās Dīvajas muižā sedlinieka amatu..
- Vasarā Kārlēns stājās līdz ar citiem vīriem spailes galā..
3.2.Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
PiemēriLatvijas PSR robeža ar Igaunijas PSR.
- Latvijas PSR robeža ar Igaunijas PSR.
- Viņa iedomība robežojas ar lieluma māniju.
- Sadurdamies cits ar citu, tie [ledus gabali] drupa un plaisāja.
- Asprātības saplūda ar nakts lietu, purva burbuļošanu un netālo šāvienu trokšņiem..
4.Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
PiemēriIzbraukt ar rītausmu.
- Izbraukt ar rītausmu.
- Ar pavasari dienas kļūst gaišākas.
- Ar katru mirkli slimnieks elpoja smagāk.
- Tēvs ar trešdienu ies atvaļinājumā.
- Puikas vēl brīdi patrinās pa tirgus drūzmu, bet daudzi jau ar krēslu aizgāja mājā.
- Vējš.. ar katru stundu pieņēmās spēkā.
Stabili vārdu savienojumiAr dienām (arī gadiem, laiku).
- Ar dienām (arī gadiem, laiku) — Laika gaitā.
4.1.Parasti savienojumos «reizē ar», «līdz ar»: pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
PiemēriReizē ar Lieni - tikai no otras puses - Vanagu pagalmā ienāca Mālnieku tēvs..
- Reizē ar Lieni - tikai no otras puses - Vanagu pagalmā ienāca Mālnieku tēvs..
- Līdz ar pirmajām rupjajām lāsēm sāka kapāt krusa ledainiem, šķeltnainiem graudiem..
- Viņa [Andriksona] izsalkums auga, līdz ar to viņa saīgums.
- Mūrnieki mūrēja un pacēlās līdz ar augošo namu arvien augstāk debesīs..
- Ar pēdējām dālijām nozied vasara.
- Iesals jau pagājušajā rudenī rijā ar beidzamo kūrumu sakaltēts..
4.2.Parasti savienojumā ar «sākt» formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
PiemēriSākt darba dienu ar rīta rosmi.
- Sākt darba dienu ar rīta rosmi.
- Strīds iesākās ar pārrunām par ekskursiju.
- Sākt atkārtošanu ar desmitās klases kursu.
- Biedri, sākot ar šo brīdi, līdz turpmākai pavēlei es komandēju rotu.
5.Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
PiemēriAr troksni aizcirst durvis.
- Ar troksni aizcirst durvis.
- Ar spēcīgu sitienu atsist bumbu.
- Mirdza atcerējās savu aizpērnējo pieredzi [ražas novākšanā] un ieteica strādāt ar talkām.
- Ar vienu rāvienu.. vedējs notur saputotos kumeļus pie pašām namdurvīm.
- Dzenis [vīrietis] steigšus ar visu svaru uzgūlās uz bomja gala..
- «Dievs vien tikai zina, vai mūsu mājas nav nolīdzinātas ar zemi. Varbūt atkal dabūsim mitināties mežā...»
- Milzis teica uz savu jaunāko brālij «Paturi tu kalnu, es gribu paskatīties pasaulē.» Labi. Šis ir ar mieru.
- Drīz ūdens gāzās ar tādu joni, ka gājējiem vajadzēja meklēt patvērumu.
Stabili vārdu savienojumiAr joni. Būt ar mieru.
- Ar joni sar. — Strauji. Ļoti ātri.
- Būt ar mieru — Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- Nolīdzināt (līdz) ar zemi — Pilnīgi nopostīt.
5.1.Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
PiemēriAr baudu lasīt.
- Ar baudu lasīt.
- Ar lielu uzmanību klausīties.
- Izturēties ar cieņu.
- Ar prieku sagaidīt.
- Ar skaudību noskatīties.
- Ar dusmām aizraidīt.
- Ar smaidu atbildēt.
- Ar žēlumu noraudzīties.
- Ar nepacietību Kaiva gaidīja pavasari.
- Brokastis [Brīviņos] atkal ēda nesteigdamies, ar patiku..
- Katru vakaru viņš apgūlās ar dusmām, ka pārāk maz dienā padarīts.
- ..mums še draugi, kur vien acis metam. Ja vien ar godu paši dzīvojam.
- ..Līdaciene rāpās laukā vilcinādamās, it kā bijusi ratos piesieta un ar varu atvesta.
- Ar gudru ziņu lielais Cīrulis bija atlicis pūra vešanu uz pēckāzu laiku.
Stabili vārdu savienojumiAr godu. Ar gudru ziņu. Ar varu.
- Ar godu — 1. Godīgi Ievērojot sabiedriski ētiskās normas2. Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
- Ar gudru ziņu — Prātīgi, apsverot, apdomājot
- Ar varu — 1. Piespiedu kārtā.2. Ar visu spēku, neatturami.
5.2.Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
PiemēriRaut ar raušanu.
- Raut ar raušanu.
- Ar plēšanu izplēst.
- ..noelsdamies [Bramanis] zvēla pirmo cirtienu tā, it kā viņam zāle nebūtu jānopļauj, bet ar sišanu jānosit.
6.Norāda uz (piemēram, trauka) saturu.
PiemēriMaiss ar rudzu miltiem.
- Maiss ar rudzu miltiem.
- Grozs ar kartupeļiem.
- Krūze ar pienu.
- Muca ar kāpostiem.
- Cisterna ar degvielu.
- Vāze ar lauku puķēm.
- Bedre ar stāvošu ūdeni.
- Vakariņās.. visi mājinieki.. sasēdās ap galdu, uz kura bija nolikta liela bļoda ar zirņu putru un gar to koka karotes.
- Kas tev [sedliniekam nekaiš].. maišeli ar īleniem un nažiem pasit padusē, staigā kā kungs. [Saka rentnieks Osis.]
- ..turpat [uz galda] atlikās vieta arī.. šķīvim ar baltu maizi un sieru.
6.1.Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
PiemēriTēja ar citronu.
- Tēja ar citronu.
- Kafija ar krējumu.
- Maizīte ar magonēm.
- Tīteņi ar olu un sīpoliem.
- Ap launaga laiku katram bija rokā gards, smaržīgs rausis ar gaļu.
- ..pati sestdien pēcpusdienā cepa plāceņus tīrā piena iejavā ar ogām.
7.Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
PiemēriCīnīties ar sausumu.
- Cīnīties ar sausumu.
- Nodarboties ar biškopību.
- Pasteigties ar siena pļauju.
- Aizrauties ar sportu.
- Lielīties ar panākumiem.
- Cīnīties ar nesekmību.
- Nokavēties ar apsveikumu.
- Ar mācīšanos viņam [Pēterim] bija labi veicies.
- Redz, kad tā par daudz.. par daudz ar mani lepojies, tad tu man esi rūgta..
7.1.Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
PiemēriApgādāt ar kurināmo.
- Apgādāt ar kurināmo.
- Pacienāt ar cepumiem.
- Vecmāmiņa ieveda Pēteri kambarī un dzirdīja ar pienu.
- Annele plūca jēram labāko zāli, baroja ar savu rīta maizi..
- Lopkautuve, kurā es strādāju, apgādāja ar filejiem, antrekotiem, nierēm, smadzenēm.. visu pilsētu.
8.Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
PiemēriTēvam nav labi ar veselību.
- Tēvam nav labi ar veselību.
- Slims ar aknām.
- Kurls ar labo ausi, pāršķeltu vaigu, Krists kliboja pa garajiem ierakumiem..
- Jaunkalaču Jāņa Anna čīkst ar slimu sirdi, lai vīra māte nedzen uz kūti pie lopiem.
8.1.Norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu.
PiemēriUpe bagāta ar ūdeni.
- Upe bagāta ar ūdeni.
- Vārpa pilna ar graudiem.
9.Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
PiemēriMāsa ar brāli viena auguma.
- Māsa ar brāli viena auguma.
- Māte ar meitu ļoti līdzīgas.
- Krūzei ar vāzi ir vienāda krāsa.
9.1.Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
PiemēriMēs gājām divatā ar māti.
- Mēs gājām divatā ar māti.
10.Norāda uz kādas rīcības pamatojumu.
PiemēriAr direktora atļauju braukt komandējumā.
- Ar direktora atļauju braukt komandējumā.
- Apsveikt ar atgriešanos dzimtenē.
11.Norāda uz darbības nolūku.
PiemēriAtnākt ar ziņojumu.
- Atnākt ar ziņojumu.
- Nē, viņš [Edgars] neizskatījās tāds, kā kad tas nāktu ar kādu uzdevumu no madāmas...
- Ātriem soļiem viņš [barons] iegāja kabinetā ar nodomu uz Andriksona vairs neteikt ne vārda..
- ..Pisarevu.. neminēt, runājot par Černiševski,.. var tikai ar nolūku,.. aiz kaut kādas tendences.
12.Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
PiemēriVītols bij taisni dulns [dulls] ar tām neizgulētām paģirām un dusmām.
- Vītols bij taisni dulns [dulls] ar tām neizgulētām paģirām un dusmām.
- Gribēja [sardzē aizmigušais strēlnieks] taisnoties, atvainoties biedra priekšā, ka aizgulējies. Aizbildināties ar nogurumu, ar sāpēm kājās.
13.Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
PiemēriAr labu rītu!
- Ar labu rītu!
- Ar labu vakaru!
- Kā izskatās tie cilvēki [radio diktori], kas, rītausmai svīstot, tev allaž laipni pasaka: «Labrīt, biedri!», bet, dienai šķiroties, novēl: «Ar labu nakti!»
Avoti: 1. sējums