Paplašinātā meklēšana

Meklējam ar.

Atrasts vārdos (526):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
(No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
(Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
Savā vaļā (Brīvi par dzīvniekiem).
(Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) (Ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
(Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
(Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (Iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
(Iz)likt kārtis (Iz)zīlēt pēc kartīm.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)iet pie dūšas (Ne)garšot.
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
Darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži novec (no)darīt pāri.
Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
(No)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
(Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(Iet) kā pa ciņiem (Noris) ar grūtībām.
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
(Ie)dot bērnam krūti (Pa)ēdināt bērnu ar krūti.
Kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
Kalnus (ap)gāzt (Pa)veikt ļoti lielus darbus.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
(Pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
Garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
pikofarads 10-12 farada.
Absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
Absolūtais graudu svars 1000 graudu svars gramos.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
Karaliskā lilija 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
Karaliskā lilija 60-750 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
Gaiļa ābece Ābece ar gaiļa attēlu uz vāka.
Gaiļa ābece Ābece ar gaiļa attēlu uz vāka.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
Rupjā lopbarība (arī barība) Āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
Rupjā lopbarība Āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
oftalmoskopija Acs dibena apskate ar oftalmoskopu.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
Īstā āda Ādas slānis starp virsādu un zemādu.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
mašīnadīšana Adīšana ar adāmmašīnu.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs. Advokāta arods, darbs, profesija.
Zvērinātais advokāts Advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
agaragars Agars.
bez Agrāk par (noteiktu laiku).
pirms Agrāk par.
priekš Agrāk par.
laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ātri Agri (pirms parastā laika).
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
onikss Ahāts, kurā baltas joslas mijas ar melnām.
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību). Arī tieksme.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
galera Airējams kara kuģis.
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
stūrairis Airis, ko izmanto par stūri.
aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai. Attiecīgā lopkopības nozare.
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
aizdzīt Aizart (vagu) ciet.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli). Pārklāties ar zelmeni.
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
spunde Aizbāznis (parasti mucai). Tapa.
prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa Šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizaugt Aizdzīt (par brūci).
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
atstāties Aiziet (no darba, amata).
aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
Izņemt atvaļinājumu Aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
Atrast kapu Aiziet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizlipt Aizķept (par acīm).
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aiziet Aizlidot (par putniem).
aizceļot Aizlidot uz dienvidiem (par gājputniem).
brīdinājums Aizliegums (ko darīt).
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
aizplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. _imperf._ Plombēt ciet.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. Aizplombēt (1).
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
(Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Sataisīt parādus Aizņemties, parasti daudz.
aizmilzt Aizpampt (par acīm).
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
lēkts Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, dzīves posmam).
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
aizstāvība Aizsardzība (3).
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās. Aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
maksts Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
aizstāvēt Aizsargāt (kādu) pret fiziskiem pārdarījumiem.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
Ņemt savā aizsardzībā Aizsargāt, aizstāvēt.
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
aizsargacenes Aizsargbrilles.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
Viļņu lauzējs Aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
Viļņu lauzējs Aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
ķivere Aizsargcepure. Arī bruņucepure.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Ķerties pie goda Aizskart, aizvainot.
apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļinkāt.
aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļipot.
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem)
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
aizsmaržot Aizsmaržoties.
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
aizspļaut Aizspļaut garām spļaujamtraukam.
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi. Izgatavot (kā) protēzi.
dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju. Tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi. _imperf._ Korķēt ciet.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (parasti slūžām).
sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem.
pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām.
Zīda akācija Akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
hortenzija Akmeņlauzīšu dzimtas krāšņumkrūms ar plašām ziedkopām.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
ērkšķogas Akmeņlauzīšu dzimtas ogulāji ar ērkšķainiem zariem un lielām, ovālām ogām.
upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
Akorda darbs Akorddarbs.
Akorda darbs Akorddarbs.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
aktinomikoze Aktinomicēšu izraisīta slimība (parasti mājlopiem).
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība. Rosme.
nemiers Aktīva masu darbība pret apspiedējiem, arī sacelšanās.
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
darbīgs Aktīvs (par vielām). Arī iedarbīgs.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
enerģisks Aktīvs, darbīgs.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
akvareļgleznojums Akvarelis (2).
Ūdens krāsa Akvareļa krāsa.
Ūdens krāsa Akvareļa krāsa.
ūdenskrāsa Akvareļa krāsa. Ūdens krāsa.
akvareļkrāsas Akvareļa krāsas.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
alata Alatu dzimtas zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
brūveris Aldaris.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
dienests Algots darbs (pie privātas personas).
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
Velna dzēriens (arī dzira) Alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
alus Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko, parasti, gatavo no ogu, augļu sulas.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums.
narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
doktorāts Ambulance (parasti laukos).
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja.
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
Briežraga sāls Amonija karbonāts.
Briežraga sāls Amonija karbonāts.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anarhisms Anarhija (2).
anarhistisks Anarhisks (2).
anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337.gada līdz 1453.gadam.
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība. Saskaņa ar šo mācību.
jards Angļu garuma mērvienība - aptuveni 914 milimetri.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
lambetvoks Angļu sarīkojumu deja.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
Ledus kontinents Antarktīda.
raidantena Antena radioviļņu izstarošanai.
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
Kālija permanganāts Antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
Etniskā antropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās lasādes portāla.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
regulētājaparāts Aparāts (kā) regulēšanai.
sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
skeners Aparāts (kā) skenēšanai.
smēlējaparāts Aparāts (kā) smelšanai.
spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
šķirotājaparāts Aparāts (kā) šķirošanai.
kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
Vilsona kamera Aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
iegaismotājs Aparāts iegaismošanai.
irigators Aparāts irigācijai (2).
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai. Pulverizators.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
vakuummetrs Aparāts retināto gāzu pilnā spiediena mērīšanai.
diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
defibrilators Aparāts sirds muskuļaudu fibrilācijas novēršanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un reproducēšanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
galvanometrs Aparāts vāju elektrisko strāvu, spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
inkubators Aparāts zivju ikru inkubācijai.
komutators Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
masspektrometrs Aparāts, ar ko nosaka izotopu masu.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
Ugunsdzēsības aparāts Aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež [2] (1).
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs).
filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
kaste Aparāts, mašīna (parasti radiouztvērējs, automobilis).
kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
ieaugt Apaugt (ar bārdu).
nopūkoties Apaugt ar pūkām.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
sabo Apavi ar koka zolēm.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
Koka tupeles Apavi ar koka zoli.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība. Arī dāvana.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu. Piešķirt godalgu (kādam darbam).
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
Pāridarījuma jūtas Apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
izdarināt Apcirst (kokam zarus).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apdarīt Apdarināt (2).
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
apveltīt Apdāvināt (ar ko).
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.).
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem).
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
apaut Apgādāt ar apaviem.
apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu.
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt (1).
apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
aptakelēt Apgādāt ar tauvām (kuģi, laivu).
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar pārtiku (parasti vecumdienās).
informētība Apgādātība ar informāciju.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
elektroapgāde Apgāde ar elektrisko enerģiju.
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
Maizes tēvs Apgādnieks. Arī darba devējs.
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
apšķērēt Apgriezt (ar šķēlēm, dzirklēm).
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt.
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita).
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
ietvars Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
apkārstīt Apkarināt.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
aplodēt Apklāt ar lādējamo materiālu (pirms lodēšanas).
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
nostāties Apklust (par skaņu).
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu).
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
Tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti.
sakvēpt Apkvēpt, parasti ļoti.
šķērss Aplams, nepareizs.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
apsēst Aplenkt (par karaspēku).
apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u.tml.
Nabadzības apliecība Apliecība par personas slikto mantas stāvokli.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
sertifikācija Apliecināšana ar sertifikātu (1).
apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
nopūkoties Aplipt ar pūkām.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
aptecēt Aplīt (ar ko).
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
spalva Apmatojuma krāsa (dzīvniekiem, parasti zirgiem).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
apsviest Apmest (ar ko).
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nopikot Apmētāt ar sniega pikām.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
pašapmierinājums Apmierinājums pašam ar sevi.
Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
aptvert Apņemt (par rokām).
apliekt Apņemt (par upi, ceļu u. tml.).
apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
apvēsmot Apņemt ar vēsmu.
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
apskaut Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
dabūt Apprecēt (kādu). Nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
sapāroties Apprecēties (ar kādu).
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
Iziet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet par sievu Apprecēties (par sievieti).
(Iz)iet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
saprecināt Apprecināt (vienu ar otru).
apvējot Appūst (par vēju).
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Iet pie kāda Aprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
Ieiet (arī iekāpt) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iekāpt (arī ieiet) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
sareibums Apreibums, arī iereibums.
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu.
apsvērt Aprēķināt paredzot, izplānojot.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
budžets Aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem Šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
sariet Apriet, parasti stipri.
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem. Šīs aprikožu šķirnes auglis.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
apsargs Apsardzes (1) loceklis.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
apture Apsardzības priekšgrupa.
pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
apsarme Apsarmojums.
apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
latot Apsist ar latām vai kārtīm.
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
saskauties Apskauties, parasti cieši.
spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
iesvaidīt Apslakot iesmaržot.
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar goda vārdu.
Dot godavārdu (arī goda vārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu. Apvizēt (1).
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai. Arī parks.
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu.
insolācija Apstarošana ar saules stariem.
kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi.
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
pietura Apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā). Atrasties (piemēram, bezdarbībā).
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
smitēt Apstrādāt ar smiti.
nošļūkt Apstrādāt ar šļūci.
notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu).
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu). Notvaikot.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
sadarīt Apstrādāt, arī sastrādāt.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
ātrapstrāde Apstrāde ar ātra darba metodēm.
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
atcerēties Apsveikt, arī apdāvināt.
tāluguns Apšaude ar tālšāvējiem.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri.
apmalot Apšūt ar apmali.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām).
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties; arī saskaisties.
Sacelt seksti (arī spuras) Apvainoties; arī saskaisties.
čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to dētaļām).
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
kruķēt Apvērst, kārtot ar kruķi.
apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni.
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
(Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
Salikties kopā Apvienoties kopīgai darbībai.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
gumijot Apvilkt ar gumiju.
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
šifrēt Apzīmēt ar šifru (2).
Dzēst pastmarku Apzīmogot pastmarku.
Dzēst pastmarku Apzīmogot pastmarku.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
Tīšu prātu, arī tīšā prātā Apzināti, ar nodomu, tīšām.
Tīšu prātu, arī tīšā prātā Apzināti, ar nodomu.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties sevi (par ko).
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
fenomens Apziņas parādība. Apziņas subjektīvais saturs.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
transports Ar (kā) pārvadāšanu saistīto darbību kopums.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
izcīnīt Ar aktīvu darbību iegūt.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
Iedzīt prātu Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
Ar ieročiem rokās Ar bruņotu varu. Bruņotā cīņā.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolām).
četrlampu Ar četrām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
četrnīšu Ar četrām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
četrpakāpju Ar četrām pakāpēm, ar četriem posmiem.
četrrūšu Ar četrām rūtīm (par logu).
četrslīpju Ar četrām slīpēm (parasti par jumtu).
četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
četrzaru Ar četriem zariem.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
Darba mūžs Ar darbu saistītā mūža daļa.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
daudzlampu Ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
daudzstarains Ar daudziem stariem.
daudzzaru Ar daudziem zariem.
daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
dažādmalu Ar dažāda garuma malām.
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
desmitklasīgs Ar desmit klasēm (par skolu).
divlampu Ar divām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
divpakāpju Ar divām pakāpēm, ar diviem posmiem.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
divklāju Ar diviem klājiem (par kuģi).
divzaru Ar diviem zariem.
dobumains Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
dobumains Ar dobumiem (2) - par koku.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
gaišmatains Ar gaišiem matiem (par galvu).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
garmatains Ar gariem matiem (par galvu).
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām.
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
gleznot Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu).
glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs. Šādu skaņdarbu kopums.
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
dzīsla Ar iežiem aizpildīta plaisa zemes garozā.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
kājsvira Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (arfai).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
Jo dienas (arī gadus), jo Ar katru dienu (arī gadu).
atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
Ar gardu (arī saldu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar saldu (arī gardu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri...
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai). Ledus celiņš.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
plānmatains Ar plāniem matiem (par galvu).
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
Plātīt rokas Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(No)plātīt rokas Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
rūsganmatains Ar rūsganiem matiem (par galvu).
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu. Arī iesarkans.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
septiņklasīgs Ar septiņām klasēm (par skolām).
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
sešklasīgs Ar sešām klasēm (par skolām).
sešrūšu Ar sešām rūtīm (par logu).
sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Ragavu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar ragavām.
atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
iecirst Ar sparu iesist.
kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
piesisties Ar triecienu pieskarties. Strauji pieskarties.
pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trijkājains.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trīskājains.
trīsklāju Ar trim klājiem (par kuģi).
trīsklasīgs Ar trim klasēm (par skolām).
trīslampu Ar trim lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
trīsnīšu Ar trim nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
trīspakāpju Ar trim pakāpēm, ar trim posmiem.
trīsrūšu Ar trim rūtīm (par logu).
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
trīszaru Ar trim zariem.
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
daudzpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākklāju Ar vairākiem klājiem (par kuģi).
daudzstobru Ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci).
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
Pa varītēm Ar varu.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
viencilindra Ar vienu cilindru (par motoru).
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
zilgans Ar zilu nokrāsu; arī iezils.
bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
cauri Ārā no kā (pārvarot kādu šķērsli).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
ektoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
Bronzas laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
Vara laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas ekstāze.
Debess (arī zili) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili zaļi (arī zili, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
racējarkls Arkls ar speciālu lemesi zemes uzrakšanai.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs, ko izmanto par garšaugu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
ieart Arot apklāt ar zemi.
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu). Uzart.
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku). Apart.
uzgriezt Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
uzvērst Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
apart Arot apvērst. Apvērst un ieart.
iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
hemoterapija Ārstēšana ar asinīm.
elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu.
hipnoterapija Ārstēšana ar hipnozi.
Konservatīvā ārstēšana Ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
rentgenterapija Ārstēšana ar rentgenstarojumu.
helioterapija Ārstēšana ar Saules stariem.
psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
mehanoterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto īpaši konstruētus aparātus un rīkus.
Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml. Apvārdot.
zāļot Ārstēt ar zālēm.
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
zāles Ārstniecības augi, arī drogas.
solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
kultūraršana Aršana ar kultūrarklu.
dziļaršana Aršana dziļāk par aramkārtu.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
ārštatnieks Ārštata darbinieks.
Staigāt aiz arkla (arī pakaļ arklam) Art (ar zirgu).
noart Art (ko) un pabeigt art.
rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
sfigmomanometrija Arteriālā asinsspiediena mērīšana ar sfigmomanometru.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
sfigmogrāfija Artērijas sienu pulsācijas fiksēšana ar sfigmogrāfu.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
Smagā artilērija Artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem). Miroņkauls.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu).
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
asarots Asarains.
Asaras kāpj acīs Asaras riešas acīs.
Karstas asaras Asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
izasarot Asarot un pārstāt asarot.
rasot Asarot.
zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
knābt Asi, arī dzēlīgi teikt.
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
brucināt Asināt (izkapti) ar galodu.
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku).
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
ādere Asinsvads (parasti vēna).
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
mangostāns Asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ar saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
nejauks Ass, pretīgs (par smaržu, garšu).
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu.).
tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
plostbārdis Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
saulgrieze Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
heliofizika Astrofizikas nozare, kas pētī Saules fizikālās parādības.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
alga Atalgojums par paveikto. Atzinība, pateicība.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
Rakt kartupeļus Atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
atsaukties Atbalsot (saucienu, skaņu). Atskanēt (par atbalsi).
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
atjokot Atbildēt ar joku. Uz joku atbildēt ar joku.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
Vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) Atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
standartums Atbilsme standartam [1] (1). Atbilsme standarta [1] (2) nosacījumiem.
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Pa kājai Atbilstošā lielumā (par apaviem).
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks. Spilvena pārvalks.
piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
Laist vaļā Atbīvot, atlaist (no darba).
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
Taisnīgs karš Atbrīvošanas vai aizstāvēšanās karš.
Taisnīgs karš Atbrīvošanās vai aizstāvēšanās karš.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu).
atzarot Atbrīvot (koku) no zariem.
atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem). Atcelt (no amata).
atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
Izmest (arī izsviest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
Izsviest (arī izmest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
Dot (biežāk iedot) vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
Iedot vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku). Izjūgt.
Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem. Atbrīvot, pasargāt no velna varas.
palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Tikt vaļā Atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
Dabūt (arī aizgādāt, nogādāt, novākt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt, dabūt) pie malas, arī novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Dabūt (arī nogādāt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
imitācija Atdarināšana. Arī atdarinājums.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
Darīt pakaļ Atdarināt (kādu).
Darīt pakaļ Atdarināt (kādu).
Taisīt (arī darīt) pakaļ Atdarināt (kādu).
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
imitēt Atdarināt.
kopēt Atdarināt.
imitators Atdarinātājs.
bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku).
attaisīt Atdarīt (acis, muti).
atvērt Atdarīt (acis, muti).
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Ziedot (2).
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus.
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
pieminēt Atgādināt (kādam par ko).
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par sava esamību.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
Pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
garšot Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.
atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu.
atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgriezties Atkal pievērsties (kam) - par domām.
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atiet Atkāpties (par karaspēku).
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
karāties Atkarāties (1).
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
atkaru Atkareni.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
atkars Atkarens.
atkaru Atkarens.
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
atskarpains Atkarpains Atskabargains.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt. Klaigāt.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
Nākt uz pēdām Atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
(Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atklāt, (pa)darīt zināmu.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Celt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
komisija Atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
honorārs Atlīdzība par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
Izpirkšanas nauda Atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu.
Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
atvēle Atļauja (ko darīt).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
legalizēt Atļaut (ar likumu).
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
apsūdzēt Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
atlīmēties Atnākt vajā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev. Arī atsavināt.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodola starojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžoties (par cilvēku).
retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
atšķindēt Atplūst (par šķindošu skaņu).
atvelties Atplūst (par ūdeņiem, gaisa strāvām u. tml.).
atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu).
atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām).
atskanēt Atplūst šurp (par skaņām).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
atlīgot Atplūst, atviļņot šurp (par skaņām).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstiept (arī atstaipīt) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā), īsa atpūta
Pasīvā atpūta Atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram it lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet.
lēkšus Ātrā gājienā, arī skrējienā.
presto Ātrā tempā (ātrāk par alegro).
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
Dot (arī iedot) kurvīti Atraidīt (parasti bildinātāju).
atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus). _imperf._ Šņorēt vaļā.
atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
Sarkanais Krusts Atrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
Uzņemt pēdas Atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
būt Atrasties (kā) rīcībā (par faktiem, spriedumiem u. tml.).
būt Atrasties (kā) rīcībā (par pasākumiem, laiku).
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī. Arī bezdarbībā gulšņāt.
Dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
degt Atrasties karsonī, drudzī.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
sazāns Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts.
torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aizraut Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
atraut Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
lēkšot Ātri iet, arī skriet.
sperties Ātri iet, arī skriet. Spert (5).
spert Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
lidot Ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu).
sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolēkšot Ātri noiet, nonākt, arī noskriet.
nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
paskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aizlidot Ātri paiet, aizritēt (par laiku).
pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
traukt Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
traukties Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
šķīst Ātri tikt izdotam (par naudu).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
Pārskriet (kam) pāri Ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
raut Ātri vest (par transportlīdzekli).
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
skriet Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
attīt Atritināt (ko saritinātu).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos. Aulekši.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
temps Ātrums (norisei, darbībai u.tml.).
Gaismas ātrums Ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
atsārtums Atsarkums (1).
atsārtums Atsarkums (2).
atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums). Atbalss (2).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
Naudas gabals Atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
īpašs Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms.
piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms. Arī reize.
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
atšalkt Atskanēt (par skaņām).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Vīrišķās atskaņas Atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Četrkāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas.
Trīskāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
pārraidīt Atskaņot (par radiouztvērēju).
skandināt Atskaņot (skaņdarbu).
koklēt Atskaņot ar kokli.
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
stabulēt Atskaņot ar stabuli (1).
izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
atbizot Atskriet (par cilvēku).
atļipot Atskriet (parasti par zaķi). Atļinkāt.
atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi). Atļipot.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.). Zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
līgans Atsperīgs, elastīgs (parasti par mēbelēm).
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
raksturot Atspoguļot, attēlot (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes (mākslas darbā).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu. Atblāzmoties.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot.
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot. Spīguļot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
atspoguļot Atstarot (1).
reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma. Atspulgs.
starpbrīdis Atstarpe (2).
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
Balss sprauga Atstarpe starp balss saitēm.
Balss, sprauga Atstarpe starp balss saitēm.
rindstarpa Atstarpe starp iespiesta teksta rindām.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
vakuumēt Atsūkt, izsūkt gaisu, arī citu gāzi.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) _imperf._ Āķēt vaļā.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām. Aizviļņot.
aizzuzēt Attālināties ar žūžošu skaņu.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
intervāls Attālums (starp kādiem objektiem).
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
distance Attālums no starta līdz finišam. Sacīkšu ceļš.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
liegties Atteikties (ko darīt).
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
uzņēmums Attēla iegūšana uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm. Fotogrāfija (1).
aprakstīt Attēlot (daiļdarbā).
zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā).
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā).
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
celtniecība Attiecīgā ražošanas nozare.
dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
apmācība Attiecīgās nodarbības.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
pieeja Attieksme, veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
struktūra Attieksmju kopums starp (kā) elementiem, sastāvdaļām.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.).
sliecība Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
slieksme Attīstības virziens. Satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
nosliece Attīstības virziens. Satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem. Laika posms, kad gavē (1).
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu). Dziedāt.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
Acs zīlīte Atvere varavīksnenē.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
atgāzt Atvērt ar sparu. Atgrūst (4).
Uzsist lietussargu (arī saulessargu) Atvērt lietussargu, saulessargu.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atvizināt Atvest, attransportēt (par transportlīdzekļiem).
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
atzare Atzarojums (1).
atzars Atzarojums (1).
atzars Atzarojums (2).
atradze Atzarojums (kalnu grēdai).
nozarot Atzarot (2).
apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
atzarot Atzaroties (2).
izstarot Atzaroties (2).
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
(No)dzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Nodzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
apslapināt Atzīmēt ar iedzeršanu.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
gandarījums Atzinība (par paveikto).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē. Arī prēmija.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
Dzīvā doma Atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
aprobācija Atzīšana par labu, apstiprināšana. Aprobēšana.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
renesanse Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.). Dot gandarījumu.
Gāzt cauri (eksāmenā) Atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
aprobēt Atzīt par labu, apstiprināt.
Nostādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu. Atcelt.
brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu (ko), vērsties (pret ko).
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu. Izpaust šādu atzinumu.
godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
Dot priekšroku Atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
Turēt vērtē Atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
atzveltnis Atzveltnes krēsls. Neliels dīvāns ar atzveltni.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
endosperma Audi (augu sēklās), kuros uzkrājas barības vielas.
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šērsām tā garenvirzienam.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām. Starpsiena (2).
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
buklē Audums ar maziem mezgliem virspusē.
Rozīšu audums Audums ar rozīšu rakstu.
žakards Audums ar sarežģītu rakstu. Žakardaudums.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu. Žakards.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stīga Auga vasa ar gariem gulošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs.
lapaugi Augi (parasti krāšņumaugi) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
Svešapputes augi Augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
Pašapputes augi Augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē.
sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un kas, parasti, zied krāšņiem ziediem.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
Gaismas augi Augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
Kompasa augi Augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
Ziemas dārzs Augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
lekns Auglīgs (par augsni).
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
serde Augļa sēklotne. Augļa vidusdaļa ar sēklotni.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, augšdaļā paresninātiem augļiem.
ābele Augļu koks ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni.
lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
kļūt Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izaugt.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
stāds Augs (parasti lakstaugs).
roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem.
cietlapis Augs ar cietām lapām.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām.
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
parazītaugs Augs, kas parazitē uz cita auga.
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
Zemes darbs Augsnes apstrādāšana, kopšana. Zemesdarbs (2).
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai iāzei un iestrādājot augsnē. Zaļmēslošana.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
diskants Augsta (parasti bērnu) balss. Soprāns.
augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai).
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam).
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
smaile Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
virsvara Augstākā, noteicošā vara.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
karavadonis Augstākais komandieris. Augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
skupščina Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Dienvidslāvijā).
seims Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Polijas Tautas Republikā).
virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs). Augstāka militāra persona. Arī dzimtkungs.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpot (3).
dzidrs Augsts, skanīgs (par skaņu).
gaišs Augsts, skanīgs (par skaņu).
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpt (3).
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku.
kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
augšstāvs Augšējais stāvs. Stāvs, kas ir augstāk par citiem.
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
riesties Augt (par augiem).
slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienam.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestaukla.
Vilka rīkle Aukslēju šķeltne. Vilkarīkle.
majonēze Auksta mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu. eļļas un dažādām garšvielām.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
mežģīt Aust (parasti tīklu).
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
orientālisms Austrumu zemju pētīšana. Aizraušanās ar šo zemju kultūru.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
mikroautobuss Autobuss ar 6-18 vietām.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
vāģis Automašīna (parasti vieglā).
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
mikroautomobilis Automobilis ar mikrolitrāžas motoru.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
elektromobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
Kravas kaste Automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
Kravas kaste Automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
autoparks Automobiļu parks.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
devīze Autora apzīmējums (konkursa darbā).
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
prestižs Autoritāte, cieņa, arī ietekme.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot. Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko). Noaust (1).
pirmpulks Avangards (2).
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
atombumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis. Kodolbumba.
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
Karstie avoti Avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
Karstie avoti Avoti ar augstu ūdens temperatūru.
Siltais avots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
Termālais avots Avots ar termālajiem ūdeņiem.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
Spēļu nams Azarta spēļu uzņēmums.
Spēļu nams Azarta spēļu uzņēmums.
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
Azarta spēle Azartspēle.
Azarta spēle Azartspēle.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt. Badot ievainot.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt. Badot ievainot.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
bagarmašīna Bagars.
dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt.
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
dižs Bagāts, varens.
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēva dēls.
Tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēvadēls.
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
nobailes Bailes (parasti nelielas).
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma. Bacilis.
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā. Arī līdzsvarot (ko).
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans. Arī sarkanīgs.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas. Attiecīgā baložu šķirne.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
bezasiņu Bāls (par seju).
zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu.
zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
Balss rīkle Balsenes dobums, arī elpvads.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
Atklāta balsošana Balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku).
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
Krūkļu baltenis Baltenis, kura kāpuri parazitē uz krūkļiem.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūkām).
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens.
krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu. Iepelēks.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
cietene Baravika.
Iedzīt prātu Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
Dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt. Izteikt bargu kritiku.
Uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus Bargi izbārt, sodīt kādu.
Uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus Bargi izbārt, sodīt kādu.
Sadot brāzienu (arī vēju) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
Sadot vēju (arī brāzienu) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
Sadot (arī uzbērt) (kādam) piparus Bargi izrāt, sodīt kādu.
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
Dot pa mici Bargi rāt.
Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
Noraut galvu Bargi sodīt, norāt.
Noraut galvu Bargi sodīt, norāt.
sūrs Bargs, skarbs, arī naidīgs.
bardzīgs Bargs.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
Vitamīnu barība Barība, kas bagāta ar vitamīniem.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
suķis Baroklis. Arī cūka.
membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna.
baronēns Barona nepieaudzis dēls.
baronese Barona sieva vai meita.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
baronlielskungs Barons.
papildbarošana Barošana ar papildbarību.
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos). Novājējums.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
Barojošā vide Barotne.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
gardināties Baudīt (kā) garšu.
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
Gardināt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
Gardinēt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
kontrolaka Bedre, tvertne (piemēram, drenāžas darbības) kontrolēšanai.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
Dot kājām vaļu (arī ziņu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Ļaut (arī dot) kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Dot kājām ziņu (arī vaļu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
Slēgt durvis Beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
Palikt mierā Beigt darboties.
dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
beletrists Beletristisku darbu autors.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
gazolīns Benzīns (parasti Amerikā).
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
knēvelis Bērns (parasti zēns). Knauķis.
knauķis Bērns (parasti zēns). Knēvelis.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas. Nerātnis.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Nelikumīgs (arī ārlaulības) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
Sporta ratiņi Bērnu ratiņi ar sēdekli.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
deguts Bērza tāss darva.
Slīdes berze Berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
Sēru bērzs Bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
saberzt Beržot pārveidot par ko.
saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties. Berzties (3).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām). Neapauts, kails.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
Pats no sevis Bez ārējas iedarbības, ietekmes.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
brīvā Bez darba, nenodarbināti.
Uz ielas Bez darba. Bez dzīvokļa.
(Ar) kailām rokām Bez darbarīkiem.
(Ar) kailām (arī plikām) rokām Bez darbarīkiem.
(Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs. Dzedrs (2).
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
Kā pa diegu (arī diedziņu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sliedēm Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sviestu (arī taukiem) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa taukiem (arī sviestu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa diedziņu (arī diegu) Bez sarežģījumiem, grūtībām. ...
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
Savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
bezdarbīgums Bezdarbība (1).
bezdarbs Bezdarbība (1).
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
vāļāties Bezdarbībā gulšņāt.
valstīties Bezdarbībā gulšņāt.
viļāties Bezdarbībā gulšņāt.
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt. Valstīties. Vāļāties (1).
vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
bezgaršīgums Bezgaršība (1).
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
tiazols Bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmā sāls, akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmās sāls iegulas.
benzols Bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks). Naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām). Bezspēkā noliekties (par galvu).
nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
bezzarains Bezzaru.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Nuka.
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Ņuka.
Ratu sega Bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
ērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati.
vērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis (3).
murskulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis.
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs.
mežs Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).
štora Biezs loga aizkars.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
iebārt Bieži barot, iebaidīt.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā. Bezmaksas biļete.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu).
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
redze Bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
tuberkulīns Bioloģisks preparāts tuberkulozes diagnosticēšanai.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis. Sarežģīts pārejas stāvoklis.
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
liste Blanka, anketa, arī saraksts.
rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
pelēks Blāvs, nespodrs (par gaismu).
ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs.
palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs. Palss (1).
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
Smaga zeme (arī augsne) Blīva, mālaina zeme, arī augsne.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
aizblīvēt Blīvi aiztaisīt, arī aizsprostot, aizsegt.
nozelt Blīvi izaugt, saaugt (par augiem).
nozelt Blīvi noaugt (ar augiem).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
radioboja Boja ar raidītāju, kas raida radiosignālus.
robežboja Boja, ar ko apzīmē (kā) robežu.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
cūkot Bojāt (parasti tīšām).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
bonapartists Bonapartisma piekritējs.
Augu sistemātika Botānikas nozare, kas klasificē augus.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
lidojums Brauciens (ar lidaparātu).
reiss Brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp. Braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atbraukt (par kuģi).
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
rullēt Braukt (parasti ar automobili).
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
Kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
laivot Braukt ar laivu.
sērfot Braukt ar sērfingu.
smaiļot Braukt ar smailīti (2).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
garāmbraukt Braukt kam garām.
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
brišus Brienot (parasti pa ūdeni).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām). Nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
briežāda Brieža āda (parasti kažokāda).
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
manna Brīnumbarība (vecās derības leģendās).
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
sabiedrība Brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs).
kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperācija (2).
kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperatīvs [1] (1).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
bromūdeņradis Broma savienojums ar ūdeņradi.
Bronhu koks Bronhu sazarojumu sistēma.
Bronhu koks Bronhu sazarojumu sistēma.
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
mellene Brūkleņu dzimtas mūžzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
zilene Brūkleņu dzimtas vasarzaļš puskrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
ķiršbrūns Brūni sarkans.
bērs Brūns (par zirgu vai zirga apmatojumu).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani brūns.
sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu.
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
veikt Bruņotā cīņā pārspēt, uzvarēt (kādu).
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
bubināties Bubināt (par zirgiem).
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
Strīda bumba Bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem Attiecīgā bumbieru šķirne.
palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
jahtklubs Burāšanas un ledusburāšanas mācību un organizatoriskā darba centrs (parasti sporta biedrību sistēmā).
pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
pārburt Burot pārvērst par ko citu.
pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
zintēties Burties. Buroties pareģot.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
linotipists Burtlicis, kas strādā ar linotipu.
monotipists Burtlicis, kas strādā ar monotipu.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
Burta augstums Burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli.
ņurcīt Burzīt, arī spaidīt.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
parlamentārisms Buržuāziska valsts varas sistēma, kurā likumdevējs orgāns ir parlaments.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
vilkties Būt - piemēram, par grumbām sejā.
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
Būt (ar kādu) uz nažiem Būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
pastāvēt Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
darīt Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
(Būt) (kā) spārnos Būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
apdriskāties Būt ar apdriskātu apģērbu.
ieņemt Būt ar attieksmi (pret ko).
atvērties Būt ar atveri (par dažiem orgāniem).
ziedēt Būt ar baltiem raibumiem.
čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
krekstēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
Būt spēkā Būt ar juridisku spēku.
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus). Uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
svērt Būt ar noteiktu masu.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
palsot Būt ar palsu nokrāsu.
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnēt.
pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnīt.
pelēkot Būt ar pelēku nokrāsu.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
konverģēt Būt ar robežvērtību (par rindu).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
gārgt Būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem.
slīdēt Būt ar slidenu virsmu.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
vilkt Būt ar velkmi.
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
Nest atbildību Būt atbildīgam (par ko).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
(Sa)derēt kopā Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
atkarāties Būt atkarīgam (2) (no kā).
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
ietverties Būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā).
atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
Laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
gulšņāt Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
Būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Būt (arī saiet) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
Saiet (arī būt) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam. Būt darba kārtībā.
Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) Būt ieslēgtam. Tikt sargātam, slēptam (no kā).
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
gribēt Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
turēties Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
līdzsvaroties Būt līdzsvarā (2).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
Iestigt darbā (arī darbos) Būt ļoti aizņemtam, ko darot.
Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū Būt ļoti aktīvam, darbīgam. Būt (kā) centrā.
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
Ņemt par labu Būt miera, samierināties (ar ko).
Ņemt par labu Būt mierā, samierināties (ar ko).
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt ne izdarīgam, nevērīgam.
Stāvēt vaļā Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē, arī draudzībā).
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
Būt uz muguras Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Būt uz pleciem (arī plecos) Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
Sēdēt kaulos (arī asinīs) Būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vējot Būt pakļautam vēja iedarbībai.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
nest Būt par (ienākumu, peļņas) avotu.
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
robežot Būt par (kā) robežu (2).
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu.
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
signalizēt Būt par (kā) signālu.
simbolizēt Būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu.
veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
rādīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
pavēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
baidīt Būt par baiļu cēloni.
biedēt Būt par baiļu cēloni. Baidīt.
Prasīt (arī maksāt) upuri Būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
pamudināt Būt par cēloni (kāda) darbībai.
Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
bendēt Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
saduļķot Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
nodzeltināt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē.
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nobeigt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa (2).
piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3).
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
vizināt Būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
nokveldināt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
paildzināt Būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
aprūsināt Būt par cēloni tam, ka aprūs.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
lauzt Būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
Izlaist kā teļu Būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
atvest Būt par cēloni tam, ka Ierodas.
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
kaitēt Būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud. Arī kutināt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka nesadalās.
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka nomirst.
ievest Būt par cēloni tam, ka nonāk (kur).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
izsist Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (seja grumbas, rievas u. tml.).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
uzšūpot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
bangot Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
(Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
aizkvēpināt Būt par cēloni, ka aizkvēpst.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
aizklabināt Būt par cēloni, ka klab kādu brīdi.
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Atņem kustības spējas.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost makā (arī kabatā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
kandidēt Būt par kandidātu (1).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni vaigos (arī sejā), arī iedzīt asinis vaigos (arī sejā) Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
diferencēt Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.
atļaut Būt par pamatu (secinājumam, vērtējumam u. tml.).
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
ievadīt Būt par sākumu (laika posmam, laikmetam).
sekundēt Būt par sekundantu (1).
sekundēt Būt par sekundantu (2).
šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli kādam.
Tīties pa kājām Būt par traucēkli kādam.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
norobežot Būt par zīmi (kā) robežai.
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
mēgt Būt paradušam (ko darīt).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
attaisnoties Būt pareizam, atzīstamam.
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko). Mīties.
mudžēt Būt pārpilnam (ar ko).
čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
prevalēt Būt pārsvarā, pārākumā.
pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
(Ie)sisties degunā Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma daļām).
liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
saredzēties Būt saredzamam.
Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēt.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēties.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
atrasties Būt sastopamam. Arī gadīties, parādīties.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
degt Būt spožam - par spilgtu, parasti sarkanu, blāzmu.
liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
staltoties Būt staltam, arī krāšņam.
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
sēt Būt tādam, no kura izplatās (smarža).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
izplatīt Būt tādam, no kura plūst (smarža).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to daļām.
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
Būt uz tu (ar kādu) Būt uz Tu ar kādu.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
domāt Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem.
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
Būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
Turēties (arī būt) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt (arī turēties) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
Ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) Būt vienmēr kopā (ar kādu).
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam.
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
klāt Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām).
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nolaist (biežāk nokārt) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
vergot Būt, strādāt par vergu (1).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
saturs Būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
faktors Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai).
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
būvmeistars Būvdarbu meistars.
būvuzņēmējs Būvdarbu privātuzņēmējs.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
aizsargbūve Būve (kā) aizsargāšanai.
stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
uzņēmējs Būvuzņēmējs. Darbuzņēmējs.
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
cariene Cara sieva.
cariste Cara valsts. Monarhija, kurā valda cars.
Cara tētiņš Cars.
Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
caunāda Caunas āda (parasti kažokāda).
āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
caurduru Caurslēdzams (par atslēgām).
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
Spundes caurums Caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
atkarība Cēloniska sakarība.
determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
klubs Celtne, kurā darbojas šāda organizācija, iestāde.
krematorija Celtne, kurā izdara kremāciju speciālā krāsnī.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
padome Celtne, telpa, kur darbojas šāds varas orgāns.
Ledus halle (arī arēna, pils) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
Ledus pils (arī arēna, halle) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
Policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šis pārvaldes orgāns.
stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
Kāpņu telpa Celtnes daļa, karā iebūvētas kāpnes.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks. Celtnieks.
būvdarbi Celtniecības darbi (piemēram, darbi celtniecības objektā).
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
tvērējceltnis Celtnis ar tvērēju (2).
elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
stakle Ceļa sazarojums vai krustojums.
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to).
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
šoseja Ceļš ar cietu segumu. Autoceļš ar daudzslāņu segumu.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
Sezonas cenas Cenas, kas mainās atkarā no sezonas.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
Tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) Censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Slēpt.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Mānīt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
Vilt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Kauties ar miegu Censties pārvarēt miegu.
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
punkts Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
rostbifs Cepta liellopu fileja šķēle ar neizceptu vidus daļu.
biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
kaskete Cepure ar nagu.
naģene Cepure ar nagu.
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
ceriņziedi Ceriņu ziedu skara.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku).
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
ciršus Cērtot, ar cirtieniem.
sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
zemlikas Cienasts mirušo gariem. Arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Lancetiskā ciesa Ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
aptvert Cieši apņemt (par audiem).
aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar joslu, siksnu (apģērba gabalu).
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
Raut sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
(Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzvilkt (arī uzraut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Vilkt (arī raut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
čupa Cieši kopā (par priekšmetiem).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to daļām).
samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Saritināties (arī savilkties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
iekosties Cieši satvert (ar zobiem). Ieķerties (ar zobiem).
(Pa)spiest (arī saspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
Saspiest (arī paspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kost Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
kost Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
Spiest roku Cieši tvert (kāda roku) parasti sveicinot.
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
spiest Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko). Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļa (ar ko lielākā daudzumā).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti satverot.
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums. Mezglojums.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
Pārmācības nams Cietums ar smaga fiziskā darba režīmu.
Pārmācības nams Cietums ar smagu fiziskā darba režīmu.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
Cik (vien) jaudas Cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
Ko māk Cik spēj, cik var.
Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
iespējams Cik vien spēj, var.
Cik (vien) (ir) iespējams Cik vien spēj, var.
pārvarēm Cik vien spēj, var. Arī ļoti (2).
Pēc iespējas Cik vien spēj, var. Iespējami.
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
taka Cilvēka darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
Svešas rokas Cilvēka darbību, darbu.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
biogrāfija Cilvēka dzīve un darbība.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
noosfēra Cilvēka prāta darbības un tehnikas sfēra.
sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud. Raudulis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
gaišmatis Cilvēks ar gaišiem matiem.
blondīns Cilvēks ar gaišiem matiem. Gaišmatis.
baltvaidzis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
pelēkmatis Cilvēks ar pelēkiem matiem.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
rudgalvis Cilvēks ar rudiem matiem.
rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
rūsganmatis Cilvēks ar rūsganiem matiem.
pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
Sirma galva Cilvēks ar sirmiem matiem.
sirmmatis Cilvēks ar sirmiem matiem.
sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem. Arī vecs cilvēks.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
tips Cilvēks ar spilgtām īpašībām.
sprogainis Cilvēks ar sprogainiem matiem.
sproggalvis Cilvēks ar sprogainiem matiem. Sprogainis (2).
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
tumšgalvis Cilvēks ar tumšiem matiem.
tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem. Pēcnācējs.
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
sabiedrība Cilvēks, ar ko kāds atrodas kopā. Atrašanās (ar kādu) kopā.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās. Cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
Pudeles brālis Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
Nelaimes biedrs Cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
pratējs Cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē).
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties. Cilvēks ar vāju raksturu. Gļēvulis.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju (1).
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas. Parādnieks.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
Pasaules gājējs Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Velosipēdists (1). Riteņbraucējs (1).
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
aģents Cilvēks, kas darbojas kāda interesēs.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā. Politisks darbinieks.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā. Sliņķis, slaists.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
Pasaules izēdājs Cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti alu).
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
veterāns Cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē).
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu. Cilvēks, kas dzīvo trimdā.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc. Cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
pratējs Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis. Govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas. Kazkopības speciālists.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli). Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni. Sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni. Izpletņlēcējs.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskolā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
marķieris Cilvēks, kas marķē (2).
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
bezpartejisks Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu. Cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu. Cilvēks, kas prot stenotipēt.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu. Arī ormanis.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
aferists Cilvēks, kas nodarbojas ar aferām.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību. Aitkopības speciālists.
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību. Augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu. Aušanas speciālists.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu. Cilvēks, kas auklē bērnu.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību. Biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību. Briežkopības speciālists.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību. Cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību. Dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību. Dārzkopības speciālists.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu. Feļetona autors.
filantrops Cilvēks, kas nodarbojas ar filantropiju. Labdaris.
filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
frizieris Cilvēks, kas nodarbojas ar frizēšanu.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību. Laukkopības speciālists.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību. Linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību. Lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mašīnrakstītāja Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu. Metālu kalšanas speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību. Mežkopības speciālists.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību. Pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību. Pļavkopības speciālists.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Dziedonis.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību. Puķkopības speciālists.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību. Putnkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību. Rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību. Rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību. Sēklkopības speciālists.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu. Siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību. Suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību. Truškopības speciālists.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu. Sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu. Sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību. Vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību. Vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību. Zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību. Zīdkopības speciālists.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību. Zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību. Zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību. Zoskopības speciālists.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju. Zvejas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību. Zvērkopības speciālists.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā. Arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
oligarhs Cilvēks, kas pieder pie oligarhiskās grupas.
pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (1).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (1). Popularizētājs (1).
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (2).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (2). Popularizētājs (2).
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām. Medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību. Diabētiķis.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
rahītiķis Cilvēks, kas slimo ar rahītu.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar Šizofrēniju.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams. Ubags, nabags.
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transporta darbinieks.
Transporta darbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transportdarbinieks.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas, ar juvelierizstrādājumiem.
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu. Daiļrunātājs.
daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu. Daiļlasītājs.
runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu. Pilots.
aeronauts Cilvēks, kas vada lidaparātus.
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
aizmugure Cilvēks, kas var palīdzēt. Atbalsts.
visvaris Cilvēks, kas var, spēj visu.
pirāts Cilvēks, kas vardarbīgi sagrābj lidaparātu lidojuma laikā.
kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
audzinātājs Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni. Aplamnieks.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē. Cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
Garastāvokļa cilvēks Cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
biedrs Cilvēks, kuru cieši saista kas kopējs ar citu cilvēku.
jauniesaucamais Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
aizbilstamais Cilvēks, par kuru aizbilst.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
pasaule Cilvēku darbības nozare, arī rezultāts.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām. Šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
karot Cīnīties (par kādu mērķi).
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
Sisties pa dzīvi Cīnīties ar eksistences grūtībām.
Sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) Cīnīties ar eksistences grūtībām.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
Krustot zobenus (arī šķēpus) Cīnīties ar zobeniem (šķēpiem).
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Cīnīties plecu pie pleca Cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
rauties Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
aizstāvēt Cīnoties, aktīvi rīkojoties, aizsargāt.
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
Durkļu cīņa Cīņa ar durkļiem.
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
Cīņa plecu pie pleca Cīņa ciešā vienotībā (ar ko).
partercīņa Cīņa parterā (3).
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
astoņnieks Ciparam 8 līdzīga figūra.
vieninieks Cipars 1.
trijnieks Cipars 3.
piecnieks Cipars 5.
sešnieks Cipars 6.
septiņnieks Cipars 7.
astoņnieks Cipars 8.
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
četrinieks Cipars..
deviņnieks Cipars..
divnieks Cipars..
desmitnieks Ciparu kopa 10.
simtnieks Ciparu kopa 100.
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000.
Piramidālā ciprese Ciprese ar piramidālu vainagu.
tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
Literāra zādzība Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Plaģiāts.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
otrais Cits (parasti cilvēks).
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
viņciems Cits, arī kaimiņu ciems.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
rūķēties Čakli strādāt, darboties.
ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
ticīgs Čakls, darbīgs. Arī tikumīgs, ticis.
nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju).
čartists Čartisma piekritējs.
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
mātsakne Čemurziežu dzimtas augs ar raupju čemura staru augšdaļu, matainu stumbru.
noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
latvānis Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
četrēji Četri, arī četri dažādi.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa). Villaine.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
četrzarains Četrzaru.
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
Dabūt trūkties (arī just) Dabūt barga rājienu, stingru soda.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt pa mici Dabūt bargu rājienu.
Dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus. Dabūt bargu rājienu.
Dabūt savos nagos Dabūt savā varā.
Dabūt savos nagos Dabūt savā varā.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
Literārā tiesa Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
intriga Daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
Personu (arī personāža) runa Daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa.
deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana, daiļruna.
daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana.
daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļruna.
fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts. Arī sižets.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Gara (arī garīga) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Gara (arī garīgā) maize Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
dziedājums Daiļdarbs dzejā.
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
daiļš Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
Dejas uz ledus Daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām.
sekumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sakumi.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sekumi.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1). Būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2). Būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3). Būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
posms Daļa (auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2] (1).
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
pusvarēm Daļēji ar varu.
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
pusatvērts Daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām).
pasvētdiena Daļēji brīva, parasti svētku, diena.
paputēt Daļēji izjukt (par cerībām, plāniem u. tml.).
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts.
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
Daļiņu izkliede Daļiņu kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
Daļskaitļa saīsināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
darbarokas Darba darītāji.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Maizes devējs Darba devējs.
Maizes devējs Darba devējs.
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
Dienas kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
Dienas kārtība Darba gaita.
Darba gājums Darba gaitas.
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
biļetens Darba nespējas lapa.
Zilā lapa Darba nespējas, arī slimības lapa.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko). Darboties (ar ko).
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku nozīmīgumu).
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
lieta Darba rīki, piederumi.
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
atslēga Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
dungriņi Darba tērps - bikses ar lencēm pār pleciem.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba. Arī kombinezons.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
vatsekunde Darba un enerģijas mērvienība. Džouls.
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
virssvārcis Darba virsvalks.
virssvārks Darba virsvalks.
kolēģis Darba, aroda, profesijas biedrs.
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
ergs Darba, enerģijas mērvienība.
kilogrammetrs Darba, enerģijas mērvienība.
džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
Pie darba Darbā. Strādājot.
Darba laiks Darbalaiks (1).
Darba laiks Darbalaiks (2).
Darba laiks Darbalaiks.
Darba lauks Darbalauks.
Darba lauks Darbalauks.
darbļaudis Darbaļaudis.
Darba ļaudis Darbaļaudis.
Darba ļaudis Darbaļaudis.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
pauperisms Darbaļaužu masu ilgstoša nabadzība (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
pauperizācija Darbaļaužu masu nonākšana ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
maijs Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu. Šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai.
teslis Darbarīks (kā) Iešanai.
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
Kapājamā dzelzs Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
Uzgriežņu atslēga Darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai. Špaktele.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai. Sliepne.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
Darba rīks Darbarīks.
Darba rīks Darbarīks.
Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
Darba rokas Darbarokas.
Darba rokas Darbarokas.
Darba rūķis Darbarūķis.
Darba rūķis Darbarūķis.
Darba spējas Darbaspējas.
Darba spējas Darbaspējas.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
Darba spējīgs Darbaspējīgs.
Darba spējīgs Darbaspējīgs.
Darba resursi Darbaspēka resursi.
Darba spēks Darbaspēks (1).
Darba spēks Darbaspēks (1).
Darba spēks Darbaspēks (2).
Darba spēks Darbaspēks (2).
darbtauta Darbatauta.
Darba tauta Darbatauta.
Darba tauta Darbatauta.
darbs Darbavieta (1).
Darba vieta Darbavieta (1).
Darba vieta Darbavieta (1).
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
darbadiena Darbdiena (1).
Darba diena Darbdiena (1).
Darba diena Darbdiena (1).
Podnieka virpa (arī ripa) Darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
Darba galds Darbgalds.
darbagalds Darbgalds. Darbmašīna.
remontdarbi Darbi (kā) remontēšanai.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transporta darbi.
Transporta darbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transportdarbi.
Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
airēšana Darbība --> airēt.
aizbildināšanās Darbība --> aizbildināties.
aizzīmēšana Darbība --> aizzīmēt.
apdrošināšana Darbība --> apdrošināt.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (2). Izskaidrošana. Noskaidrošana.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (3). Izglītošana.
apeja Darbība --> apiet (3).
apkalpe Darbība --> apkalpot (1). Apkalpošana.
aprakste Darbība --> aprakstīt (3).
apraušana Darbība --> apraust.
apsardze Darbība --> apsargāt. Apsargāšana.
apsēja Darbība --> apsēt (1). Apsēšana.
aptīrīšana Darbība --> aptīrīt (2).
aptumšošana Darbība --> aptumšot (1).
aršana Darbība --> art.
atbrīvošana Darbība --> atbrīvot.
atlase Darbība --> atlasīt (1). Atlasīšana.
atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
augļošana Darbība --> augļot. Augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
burāšana Darbība --> būrāt.
darināšana Darbība --> darināt (1, 3).
darīšana Darbība --> darīt.
dziedāšana Darbība --> dziedāt.
grūšana Darbība --> grūst.
harmonizācija Darbība --> harmonizēt.
hospitalizācija Darbība --> hospitalizēt.
iedale Darbība --> iedalīt (1). Iedalīšana.
iedzeršana Darbība --> iedzert.
iedzīšana Darbība --> iedzīt.
iegāde Darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1). Iegādāšana, iegādāšanās.
iegremde Darbība --> iegremdēt (1).
ieguve Darbība --> iegūt (7). Iegūšana.
ieeja Darbība --> ieiet (1). Ieiešana.
ievade Darbība --> ievadīt (2).
ievade Darbība --> ievadīt (5).
iluminācija Darbība --> iluminēt. Iluminēšana.
inkriminācija Darbība --> inkriminēt. Inkriminēšana
instalācija Darbība --> instalēt.
izdošana Darbība --> izdot.
izpirkšana Darbība --> izpirkt.
izspiešana Darbība --> izspiest.
izvade Darbība --> izvadīt.
jāšana Darbība --> jāt.
kalšana Darbība --> kalst.
kārdināšana Darbība --> kārdināt.
katetrizācija Darbība --> katetrizēt.
kavēšana Darbība --> kavēt.
kavēšanās Darbība --> kavēties.
lādēšana Darbība --> lādēt [1].
lasīšana Darbība --> lasīt [1].
lēkšana Darbība --> lēkt.
lūgšana Darbība --> lūgt.
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt.
modelēšana Darbība --> modelēt.
niršana Darbība --> nirt (1).
nogāde Darbība --> nogādāt.
noliegsme Darbība --> noliegt (1). Noliegšana.
nomaksa Darbība --> nomaksāt.
padarīšana Darbība --> padarīt.
paklaņa Darbība --> paklanīties. Paklanīšanās.
paraušana Darbība --> paraut.
pāreja Darbība --> pāriet (4).
pāreja Darbība --> pāriet (5).
pestīšana Darbība --> pestīt (2).
pieeja Darbība --> pieiet (1).
plānošana Darbība --> plānot.
radīšana Darbība --> radīt.
rūdīšana Darbība --> rādīt.
rasēšana Darbība --> rasēt.
ražošana Darbība --> ražot.
recitācija Darbība --> recitēt. Deklamācija.
reducēšana Darbība --> reducēt.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
rotāšana Darbība --> rotāt.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (1). Teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (2). Teksta sadalījuma apzīmējumu sistēma, kopums.
rūgšana Darbība --> rūgt.
runāšana Darbība --> runāt.
sabiedriskošana Darbība --> sabiedriskot.
sacelšanās Darbība --> sacelties.
sagatavošana Darbība --> sagatavot.
saiešana Darbība --> saiet.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sanākšana Darbība --> sanākt.
sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
sarūpe Darbība --> sarūpēt.
sasauksme Darbība --> sasaukties (1). Sasaukšanās.
sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
satvere Darbība --> satvert (1).
sazināšanās Darbība --> sazināties.
skaitīšana Darbība --> skaitīt.
skriešana Darbība --> skriet.
slaukšana Darbība --> slaukt.
slēpošana Darbība --> slēpot.
slēpšanās Darbība --> slēpties.
slidošana Darbība --> slidot.
smaiļošana Darbība --> smaiļot.
smēķēšana Darbība --> smēķēt.
soļošana Darbība --> soļot.
spiegošana Darbība --> spiegot.
staigāšana Darbība --> staigāt.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
subskripcija Darbība --> subskribēt.
šaušana Darbība --> šaut.
šķielēšana Darbība --> šķielēt.
šļupstēšana Darbība --> šļupstēt.
teikšana Darbība --> teikt.
uguņošana Darbība --> uguņot.
uzruna Darbība --> uzrunāt (1).
vajāšana Darbība --> vajāt.
vārdošana Darbība --> vārdot (2).
vārsmošana Darbība --> vārsmot (1).
velce Darbība --> vilkt.
vilkšana Darbība --> vilkt.
vingrošana Darbība --> vingrot.
voltižēšana Darbība --> voltižēt.
apgaismošana Darbība -> apgaismot (1).
apstaiga Darbība -> apstaigāt (1). Apstaigāšana.
priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
žestikulācija Darbība → žestikulēt. Žestu (1) kopums.
žonglēšana Darbība → žonglēt.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
rakstīšana Darbība Atrakstīt.
aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (1).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (2).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (3).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (4).
identifikācija Darbība, arī rezultāts --> identificēt.
ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
internacionalizācija Darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt.
izvēle Darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
konstatācija Darbība, arī rezultāts --> konstatēt.
norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3).
pasēja Darbība, arī rezultāts --> pasēt [1].
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
simulācija Darbība, arī rezultāts --> simulēt.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
aklimatizācija Darbība, process --> aklimatizēt, aklimatizēties.
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1). Apmainīšana.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (2).
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
apsēklošana Darbība, process --> apsēklot.
apsilde Darbība, process --> apsildīt. Apsildīšana.
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (1).
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (2).
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (1). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (2). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (3). Apstrādāšana.
apšaude Darbība, process --> apšaudīt. Apšaudīšana. Apšaudīšanās.
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (2).
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (3).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (1).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (2).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (3).
pārbaude Darbība, process --> ārbaudīt (6).
būve Darbība, process --> būvēt (1). Būvēšana.
būve Darbība, process --> būvēt (2). Būvēšana.
celtniecība Darbība, process --> celt (5). Būvju celšana.
celtniecība Darbība, process --> celt (6).
cirkulācija Darbība, process --> cirkulēt.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
degazācija Darbība, process --> degazēt.
degustācija Darbība, process --> degustēt.
dehidratācija Darbība, process --> dehidratizēt.
dehidrācija Darbība, process --> dehidrēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt (1).
demontāža Darbība, process --> demontēt. Demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt. Ziņojums ar denuncējošu saturu.
destilācija Darbība, process --> destilēt. Pārtvaice.
detalizācija Darbība, process --> detalizēt.
ekshumācija Darbība, process --> ekshumēt.
ēšana Darbība, process --> ēst.
evakuācija Darbība, process --> evakuēt (1).
evakuācija Darbība, process --> evakuēt (2).
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1).
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (2).
galvošana Darbība, process --> galvot.
glābšana Darbība, process --> glābt.
granulācija Darbība, process --> granulēt (1).
granulācija Darbība, process --> granulēt (2).
grauja Darbība, process --> graut [1] (1).
grauja Darbība, process --> graut [1] (2).
grimšana Darbība, process --> grimt.
iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (1).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (2).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (3).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (6).
gājiens Darbība, process --> iet (1). Iešana.
iešana Darbība, process --> iet.
impregnācija Darbība, process --> impregnēt.
integrācija Darbība, process --> integrēt (2).
introdukcija Darbība, process --> introducēt.
investīcija Darbība, process --> investēt.
irdināšana Darbība, process --> irdināt (1).
izbūve Darbība, process --> izbūvēt. Izbūvēšana.
izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
izdale Darbība, process --> izdalīt (1). Izdalīšana.
izdale Darbība, process --> izdalīt (2). Izdalīšana, izdalīšanās.
izlase Darbība, process --> izlasīt [2] (2).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (1).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (2).
izmaiņa Darbība, process --> izmainīt (2).
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1).
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
izsēja Darbība, process --> izsēt (1).
izspēle Darbība, process --> izspēlēt (2).
izspēle Darbība, process --> izspēlēt (3).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (1).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (2).
iztauja Darbība, process --> iztaujāt. Iztaujāšana.
iztikšana Darbība, process --> iztikt.
iztirze Darbība, process --> iztirzāt. Iztirzāšana.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
izveide Darbība, process --> izveidot (1).
jājiens Darbība, process --> jāt (1). Jāšana.
kastrācija Darbība, process --> kastrēt.
klupšana Darbība, process --> klupt.
kodifikācija Darbība, process --> kodificēt (1).
kodifikācija Darbība, process --> kodificēt (2).
kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (1).
kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (2).
kompensācija Darbība, process --> kompensēt (2).
kompilācija Darbība, process --> kompilēt (2).
kondensācija Darbība, process --> kondensēt (2).
konfirmācija Darbība, process --> konfirmēt (2).
konfiskācija Darbība, process --> konfiscēt (2).
konformācija Darbība, process --> konformēties.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (1).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (2).
konservācija Darbība, process --> konservēt (1).
konservācija Darbība, process --> konservēt (2).
konservācija Darbība, process --> konservēt (3).
konservācija Darbība, process --> konservēt (4).
konteinerizācija Darbība, process --> konteinerizēt.
konveijerizācija Darbība, process --> konveijerizēt.
kooptācija Darbība, process --> kooptēt.
koordinācija Darbība, process --> koordinēt.
kotācija Darbība, process --> kotēt (1).
kotācija Darbība, process --> kotēt (2).
krāpšana Darbība, process --> krāpt (1). Arī blēdība (2).
krāpšana Darbība, process --> krāpt (2).
krāpšana Darbība, process --> krāpt (3).
kratīšana Darbība, process --> kratīt.
kultivācija Darbība, process --> kultivēt (2).
labošana Darbība, process --> labot.
liberalizācija Darbība, process --> liberalizēt.
liecība Darbība, process --> liecināt (1). Liecināšana.
macerācija Darbība, process --> macerēt (1), macerēties (1).
macerācija Darbība, process --> mācerēt (2), macerēties (2).
maiņa Darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
maiņa Darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
maiņa Darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
mantošana Darbība, process --> mantot.
mašinizācija Darbība, process --> mašinizēt.
matematizācija Darbība, process --> matematizēt.
materializācija Darbība, process --> materializēt.
merserizācija Darbība, process --> merserizēt.
mešana Darbība, process --> mest.
metalizācija Darbība, process --> metalizēt.
miece Darbība, process --> miecēt. Miecēšana.
miniaturizācija Darbība, process --> miniaturizēt.
minimalizācija Darbība, process --> minimalizēt.
mirgošana Darbība, process --> mirgot.
mobilizācija Darbība, process --> mobilizēt (2).
modernizācija Darbība, process --> modernizēt.
monoftongizācija Darbība, process --> monoftongizēties.
monopolizācija Darbība, process --> monopolizēt.
motorizācija Darbība, process --> motorizēt (1).
multiplikācija Darbība, process --> multiplicēt.
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1).
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2).
narkotizācija Darbība, process --> narkotizēt (1).
narkotizācija Darbība, process --> narkotizēt (2).
neitralizācija Darbība, process --> neitralizēt (3).
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
nicināšana Darbība, process --> nicināt.
nitrifikācija Darbība, process --> nitrificēt.
nolase Darbība, process --> nolasīt (3).
noliece Darbība, process --> noliekt (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
noplūde Darbība, process --> noplūst (1).
noplūde Darbība, process --> noplūst (2).
noplūde Darbība, process --> noplūst (3).
nopūte Darbība, process --> nopūst (1).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (1).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (2).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (3).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (5).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (7).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (3).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (5).
nošļaupe Darbība, process --> nošļaupt.
notece Darbība, process --> notecēt [1] (1).
notece Darbība, process --> notecēt [1] (2).
novade Darbība, process --> novadīt (4).
novade Darbība, process --> novadīt (6).
novade Darbība, process --> novadīt (7).
nozveja Darbība, process --> nozvejot (1).
obliterācija Darbība, process --> obliterēt.
observācija Darbība, process --> observēt.
odorizācija Darbība, process --> odorizēt.
oksidēšana Darbība, process --> oksidēt (2).
oksidēšanās Darbība, process --> oksidēties (2).
optimalizācija Darbība, process --> optimalizēt. Optimizācija.
optimizācija Darbība, process --> optimizēt. Optimalizācija.
organizācija Darbība, process --> organizēt (1).
organizācija Darbība, process --> organizēt (3).
orientēšanās Darbība, process --> orientēties.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pagrieze Darbība, process --> pagriezt [1] (1).
panhromatizācija Darbība, process --> panhromatizēt.
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (2).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (3).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (4).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (5).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (7).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (1).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (2).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
pārdzese Darbība, process --> pārdzesēt (2).
pārkarse Darbība, process --> pārkarst.
pārkure Darbība, process --> pārkurināt.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (1).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (2).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (3).
pārplūsme Darbība, process --> pārplūst (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (6).
pārrade Darbība, process --> pārraidīt.
pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
pārslēdze Darbība, process --> pārslēgt (1).
pārstāde Darbība, process --> pārstādīt (2). Pārstādīšana.
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (2).
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (3).
pārtvaice Darbība, process --> pārtvaicēt.
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (1).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (2).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (3).
pārvade Darbība, process --> pārvadīt (3).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt (1).
pasivācija Darbība, process --> pasivēt.
pasportizācija Darbība, process --> pasportizēt (1).
pasportizācija Darbība, process --> pasportizēt (2).
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
pasterizācija Darbība, process --> pasterizēt.
pazīšana Darbība, process --> pazīt.
pedagoģizācija Darbība, process --> pedagoģizēt.
pedalizācija Darbība, process --> pedalizēt.
peldēšana Darbība, process --> peldēt.
pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1). Peldēšanās, arī peldēšana.
perforācija Darbība, process --> perforēt (1). Noteikts caurumu, robu u. tml. kopums (kādā materiālā).
perforācija Darbība, process --> perforēt (2). Atvērums, caurums u. tml. (organisma daļā).
periodizācija Darbība, process --> periodizēt. Dalījums periodos.
perlustrācija Darbība, process --> perlustrēt.
permutācija Darbība, process --> permutēt.
pestīšana Darbība, process --> pestīt (1).
piebīde Darbība, process --> piebīdīt.
piedošana Darbība, process --> piedot [2].
piegāde Darbība, process --> piegādāt.
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (2).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
pierakste Darbība, process --> pierakstīt (1).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
piespēle Darbība, process --> piespēlēt.
piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1). Arī apdare.
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (5), piestrādināt.
piesūce Darbība, process --> piesūkt (1).
pietece Darbība, process --> pietecēt.
pievade Darbība, process --> pievadīt (2).
pievade Darbība, process --> pievadīt (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (4), pilnveidoties (4).
plastikācija Darbība, process --> plasticēt.
plastifikācija Darbība, process --> plastificēt.
plūsma Darbība, process --> plūst (1).
plūsma Darbība, process --> plūst (2).
plūsma Darbība, process --> plūst (3).
plūsma Darbība, process --> plūst (4).
plūsma Darbība, process --> plūst (5).
plūsma Darbība, process --> plūst (6).
poetizācija Darbība, process --> poetizēt.
polifonizācija Darbība, process --> polifonizēt.
politehnizācija Darbība, process --> politehnizēt.
popularizācija Darbība, process --> popularizēt (1).
popularizācija Darbība, process --> popularizēt (2).
primitivizācija Darbība, process --> primitivizēt.
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties (1).
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties (2).
proletarizācija Darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties.
prolongācija Darbība, process --> prolongēt (1).
provokācija Darbība, process --> provocēt (2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt (2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt (3).
pulverizācija Darbība, process --> pulverizēt.
pūte Darbība, process --> pūst (6).
radiofikācija Darbība, process --> radioficēt (1).
radiofikācija Darbība, process --> radioficēt (2).
rafinācija Darbība, process --> rafinēt.
ratifikācija Darbība, process --> ratificēt.
raudiens Darbība, process --> raudāt (1). Arī raudas.
reaklimatizācija Darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties.
realizācija Darbība, process --> realizēt (1).
realizācija Darbība, process --> realizēt (2).
reevakuācija Darbība, process --> reevakuēt.
regulācija Darbība, process --> regulēt (1).
regulācija Darbība, process --> regulēt (2).
regulācija Darbība, process --> regulēt (3).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (2).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (3).
reģistrācija Darbība, process --> reģistrēt (1).
reģistrācija Darbība, process --> reģistrēt (2).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (1).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (2).
rekultivācija Darbība, process --> rekultivēt.
rekvizīcija Darbība, process --> rekvizēt.
rēķināšana Darbība, process --> rēķināt.
renovācija Darbība, process --> renovēt.
reorganizācija Darbība, process --> reorganizēt.
reprivatizācija Darbība, process --> reprivatizēt.
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
rite Darbība, process --> ritēt (3)
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (1).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (2).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (3)
romanizācija Darbība, process --> romanizēt [1].
romanizācija Darbība, process --> romanizēt [2].
romantizācija Darbība, process --> romantizēt (1).
romantizācija Darbība, process --> romantizēt (2).
rotaļāšanās Darbība, process --> rotaļāties.
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (1).
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (2).
sacere Darbība, process --> sacerēt (1).
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (3).
sadale Darbība, process --> sadalīt (4).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
sadedze Darbība, process --> sadegt (1). Sadegšana.
sagāde Darbība, process --> sagādāt (1).
sagaide Darbība, process --> sagaidīt (1).
saiste Darbība, process --> saistīt (1). Arī saistījums (1).
salaide Darbība, process --> salaist (3).
sanācija Darbība, process --> sanēt [2] (2).
sanācija Darbība, process --> sanēt [2] (3).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1): saplūsme (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (1). Saplūde (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (2). Saplūde (2).
saplūde Darbība, process --> saplūst (2). Saplūsme (2).
saprašana Darbība, process --> saprast.
saroze Darbība, process --> sarozīties.
saslēdze Darbība, process --> saslēgt (1).
saspiede Darbība, process --> saspiest (1).
saspiede Darbība, process --> saspiest (3).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (1).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (2).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (3).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (4).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (7).
satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
savilce Darbība, process --> savilkt (4).
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
sekvestrācija Darbība, process --> sekvestrēt.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (1).
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (2).
separācija Darbība, process --> separēt.
signalizācija Darbība, process --> signalizēt (1). Arī signālu (1) radīšanas un pārraides sistēma.
simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
simfonizācija Darbība, process --> simfonizēt.
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
skaitļošana Darbība, process --> skaitļot.
skarifikācija Darbība, process --> skarificēt (1).
skarifikācija Darbība, process --> skarificēt (2).
skreja Darbība, process --> skriet (1).
skreja Darbība, process --> skriet (2).
skreja Darbība, process --> skriet (3).
skreja Darbība, process --> skriet (4).
skreja Darbība, process --> skriet (6).
skreja Darbība, process --> skriet (7).
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
smējiens Darbība, process --> smieties (1). Arī smiekli (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt. Dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
spīde Darbība, process --> spīdēt (1). Arī spīdums (1).
spiešana Darbība, process --> spiest.
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1).
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2).
stimulācija Darbība, process --> stimulēt.
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1). Vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
šampanizācija Darbība, process --> šampanizēt.
šūpas Darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1).
šūpas Darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2).
šūpas Darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3).
taksācija Darbība, process --> taksēt.
tarifikācija Darbība, process --> tarificēt.
tauja Darbība, process --> taujāt.
tece Darbība, process --> tecēt [1].
telefikācija Darbība, process --> teleficēt.
telefonizācija Darbība, process --> telefonizēt.
termafizācija Darbība, process --> termalizēt.
tiece Darbība, process --> tiekties (1).
tiece Darbība, process --> tiekties (2).
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (1).
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (2).
tonizācija Darbība, process --> tonizēt.
traumatizācija Darbība, process --> traumatizēt.
triangulācija Darbība, process --> triangulēt (2).
trīce Darbība, process --> trīcēt (1).
trīce Darbība, process --> trīcēt (2).
trīsas Darbība, process --> trīsēt (1).
trīsas Darbība, process --> trīsēt (2).
unifikācija Darbība, process --> unificēt.
utilizācija Darbība, process --> utilizēt (1).
utilizācija Darbība, process --> utilizēt (2).
uzlāde Darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1).
uzpilde Darbība, process --> uzpildīt.
uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (2). Arī uzplaukums (1).
uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (3). Arī uzplaukums (2).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (1).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (2).
uzstāde Darbība, process --> uzstādīt (3).
uzstrāde Darbība, process --> uzstrādāt.
uzsūce Darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1).
vairošanās Darbība, process --> vairoties.
vēde Darbība, process --> vēdināt (1). Vēdināšana.
veģetācija Darbība, process --> veģetēt (1).
vitaminizācija Darbība, process --> vitaminizēt.
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
domestikācija Darbība, process domesticēt.
piesūce Darbība, process piesūce.
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (3).
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (i).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2).
modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1). Novirzīties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
ondulācija Darbība, process, arī rezultāts --> ondulēt.
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (1), orientēties (1).
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (2), orientēties (2).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (1).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (2).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2). Krāsa, ko rada pigmenti (2).
politizācija Darbība, process, arī rezultāts --> politizēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (1).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (3).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (1).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (3).
reprodukcija Darbība, process, arī rezultāts --> reproducēt (2).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (3).
sašķiebe Darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt.
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (1).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (2).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (3).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt (1).
sinhronizācija Darbība, process, arī rezultāts --> sinhronizēt.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2). Arī nacionalizācija.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (1).
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (2).
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
subjektivizācija Darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt.
transformācija Darbība, process, arī rezultāts --> transformēt, transformēties.
transplantācija Darbība, process, arī rezultāts --> transpirēt.
transpozīcija Darbība, process, arī rezultāts --> transponēt.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
trupe Darbība, process, arī rezultāts --> trupēt.
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1).
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts shematizēt (2).
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
adaptācija Darbība, rezultāts --> adaptēt.
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (1).
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (2).
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1). Pumpuru raisīšanās laiks. Ziedēšanas laiks.
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (1).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (2).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (3).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (4).
akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
apsardzība Darbība, stāvoklis --> apsargāt.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt.
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (1).
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (2).
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (ārstam, juristam).
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
arēna Darbības lauks, sfēra.
ampluā Darbības lauks.
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
profils Darbības nozare, novirziens.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
ātrums Darbības straujums (ierīcēm).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana. Arī ierosme.
Nozieguma sastāvs Darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Infinitīvs.
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Nenoteiksme.
Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
darītājs Darbības veicējs.
gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis.
Pa starpām, retāk pa starpu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
ietilpība Darbietilpība.
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs. Aktīva 2 (1) loceklis.
malt Darbināt (dzirnavas).
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu.
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju.
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
darbonis Darbinieks (2).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
marķieris Darbinieks, kas uzliek marku [1] (2).
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt.
kadri Darbinieks.
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
zvanīt Darbinot (signālierīci), panākt, ka (tā) rada skaņas.
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
nodarbināt Darbinot izmantot (mehānismu, ierīci).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
zvanīt Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans (1) rada skaņas.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
Darba istaba Darbistaba.
Darba istaba Darbistaba.
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.

ar citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ar¹

ar²

MLVV

ar¹

ar²

MEV