ierakums
ierakums -a, v.; mil.
Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
PiemēriStrēlnieku ierakums.
- Strēlnieku ierakums.
- Ložmetēja ierakums.
- Mīnmetēja ierakums.
- Sasnieguši rotas ierakumus, otrā vada strēlnieki saskaitīja savējos.
- Līdz pašam ierakumam atlīda sanitāre Valda..
- Viņš noņēma kasku un nometa to uz ierakuma malas..
Avoti: 3. sējums