pagleznojums
pagleznojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pagleznot1.
2.glezn. Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
PiemēriIr gadījumi, kad ar temperu, ar akvareļa pagleznojumu, pēc tam noklājot to ar laku, var panākt vairāk, nekā ar eļļas krāsām strādājot.
Avoti: 6-1. sējums