sakodiens
sakodiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → sakost3.
PiemēriJānis Liepiņš augsti pacelto olu lēni laida lejup un iebāza savā mutē...Liepiņš izdarīja pirmo sakodienu.
2.med. Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
PiemēriNormāls sakodiens.
Avoti: 7-1. sējums