Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakodīt
sakodīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kodot sasmalcināt. Sakošļāt (1).
PiemēriViņas mācēja sataisīt tādu knupīti. Sakodīja rupju maizi kopā ar cukuru, ielaida linu lupatiņā un ar diegu aizsēja.
2.Kodot saspaidīt, arī savainot.
PiemēriLīdz asinīm sakodītas lūpas.
3.Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSuņa sakodīts spieķis.
Avoti: 7-1. sējums