Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakombinēt
sakombinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
PiemēriŠāda žakete var būt sakombinēta no divām vai trim krāsām..
1.1.Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
PiemēriSakombinēt krāsas.
2.Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
Piemēri«Slikta kārtība un mākslīgi sakombinēta izpeļņa dezorganizē saimniecību.»
Avoti: 7-1. sējums