Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakompromitēt
sakompromitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
PiemēriIesaistot Butļerovu spiritiskās nodarbībās, viņa lielo ķīmiķi maķenīt sakompromitēja..
Avoti: 7-1. sējums