Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakņupt
sakņupt -kņupu, -knupi, kņūp, pag. -kņupu
saknupt -knupu, -knupi, -knūp, pag. -knupu; intrans.
1.Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām. Stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
PiemēriVecāmāte stāv sakņupuši.
1.1.parasti divd. formā: sakņupis, saknupis. Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
Avoti: 7-1. sējums