sakņot
sakņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
PiemēriŪdens iztvaikošana no lapām jāsamazina līdz minimumam. Tas spējams, spraudeņus sakņojot ar ūdens tvaikiem piesātinātā telpā..
- Ūdens iztvaikošana no lapām jāsamazina līdz minimumam. Tas spējams, spraudeņus sakņojot ar ūdens tvaikiem piesātinātā telpā..
- pārn. Jēkabs Zvaigznīte savos oriģinālstāstos cilvēku raksturus sāk sakņot jau latviešu lauku sētā, tas ir, visparastākajā tā laika sadzīves vidē..
1.1.intrans. Sakņoties (par augiem).
PiemēriŠis stāds.. mūsu zemē nesakņo.
- Šis stāds.. mūsu zemē nesakņo.
- Bij tūkstoš ziedu. Viens atmiņā - rasains un spirgts - sakņo, lai dziedu.
2.parasti divd. formā: sakņots Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
PiemēriNeikena stāstos atrodami visi elementi, kas raksturo kritisko reālismu: no dzīves īstenības ņemti tipi, sociālā problemātikā sakņots sižets..
- Neikena stāstos atrodami visi elementi, kas raksturo kritisko reālismu: no dzīves īstenības ņemti tipi, sociālā problemātikā sakņots sižets..
- Nākamais pavasaris man jau uzlika tā laika bērnu dienu grūto krustu - sūru, vientulīgu nīkšanu pie mājkustoņu pulciņa. Tāds bija mūsu saimes ļaužu senās tradīcijās sakņotais lēmums.
- Vispirms jāizprot lomas idejiskais kodols, tad tam jāpakārto cilvēciskais, īpatnēji raksturīgais, ko ar bagātu, dzīves pieredzē sakņotu fantāziju rosināja meklēt režisors.
Avoti: 7-1. sējums