Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakņoties
sakņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Veidot saknes (parasti augsnē) — par augiem.
PiemēriDroši vien tāpēc varoņu piemiņai stāda kokus, ka to mūžs ir.. gadu simtus ilgs, ka tie.. ik gadus stiepjas augšup, briest un sakņojas dziļāk zemē..
2.Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
PiemēriMēs bieži solāmies atgriezties, bet esam ieauguši citā zemē, kas notur pie sevis. Ar to pašu spēku, kas šīs zemes ļaudīm liedz sakņoties citur.
2.1.Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
PiemēriA. Kalniņa muzikālā daiļrade sakņojas daudzveidīgās sava laikmeta reālistiskās mūzikas tendencēs..
Avoti: 7-1. sējums