kambaris
kambaris -a, v.
1.novec. Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
PiemēriRiju lieveņos ierīkotie senākie dzīvojamie kambari bija visai primitīvi - zemiem griestiem, maziem lodziņiem vai pat bez tiem, apsildāmi no rijas krāsns.
1.1.Dzīvojamā ēka.
PiemēriTe [Vecurijos] ļaudis vēl dzīvoja rijā. Šovasar celšot kambari.
2.novec. Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
PiemēriMantu kambaris.
3.anat. Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
PiemēriLabais kambaris.
Stabili vārdu savienojumiKapu (arī līķu) kambaris. Kaulu kambaris. Moku kambaris.
Avoti: 4. sējums