Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kamara
kamara -as, s.; apv.
1.Garoza2.
Piemēri..saulē pakusušā sniega virskārta sasalusi par cietu ledus kamaru, tā ka nagi stirkšķ vien.
2.Speķa (parasti žāvēta) āda.
PiemēriEs jau tas kamaru ēdējs.
Avoti: 4. sējums