kamara
kamara -as, s.; apv.
1.Garoza2.
Piemēri..saulē pakusušā sniega virskārta sasalusi par cietu ledus kamaru, tā ka nagi stirkšķ vien.
- ..saulē pakusušā sniega virskārta sasalusi par cietu ledus kamaru, tā ka nagi stirkšķ vien.
- Ūdens iztvaikošanu no augsnes jūtami pastiprina aramkārtas virsējā slānīša sablīvējums, tā saucamā garoza, kamara.
- Kad biezputru noliek karstumā, tad virsū rodas kamara.
2.Speķa (parasti žāvēta) āda.
PiemēriEs jau tas kamaru ēdējs.
- Es jau tas kamaru ēdējs.
Avoti: 4. sējums