kaļķot
kaļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.lauks. Sajaukt ar kaļķiem. Mēslot ar kaļķiem.
PiemēriKaļķot augsni.
- Kaļķot augsni.
- Kaļķot tīrumu.
- Kaļķus vienmērīgi izsēj pa kaļķojamo platību un iear.
2.Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
PiemēriKaļķojot kaktu, Gundegai nelaimējās. Sari aizķērās aiz kāda izciļņa, vesels baltu lāsīšu spiets ietriecās sejā un nejauki koda acīs.
- Kaļķojot kaktu, Gundegai nelaimējās. Sari aizķērās aiz kāda izciļņa, vesels baltu lāsīšu spiets ietriecās sejā un nejauki koda acīs.
- Vispamatīgāk jānokaļķo stumbri un skeletā zaru pamati.
Avoti: 4. sējums