tverties
tverties tveros, tveries, tveras, pag. tvēros; refl.
1.Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
PiemēriTverdamies pie galda un skrūvsola, es spēru it kā maziņš pirmos nedrošos soļus pēc ilgās slimības.
- Tverdamies pie galda un skrūvsola, es spēru it kā maziņš pirmos nedrošos soļus pēc ilgās slimības.
- pārn. Pār savu vājumu es esmu klupusi Un drupusi, un drupusi, un drupusi, Jau bezdibenim pāri svērusies Un tad pie sīka stara tvērusies..
2.Rast patvērumu, glābties (kur).
PiemēriVasara pienāca karsta. ..Visur svelme kā siltumnīcā. Tikai pie Varžupītes varēja tverties.
- Vasara pienāca karsta. ..Visur svelme kā siltumnīcā. Tikai pie Varžupītes varēja tverties.
- Kad baigā krava bija nomesta Un bumbvedēji aizlaidušies bija, Tai grāvmalā, kur tvērās puisēns mazs, Mēs dziļu, svaigu bedri ieraudzījām.
2.1.Uzturēties (kur).
PiemēriMaizes krāsns, kurināta no rīta līdz naktij, sakarsa tādā mērā, ka istabās grūti bija tverties.
- Maizes krāsns, kurināta no rīta līdz naktij, sakarsa tādā mērā, ka istabās grūti bija tverties.
- Suns.. luncinādamies metās klāt.. «Vecs metas,» māte sacīja. «Nemaz negrib laukā tverties, istabā vien, kur siltāks.»
3.parasti 3. pers. Būt, saglabāties (kur iekšā) – piemēram, par vielu, siltumu.
PiemēriPiedrāžas ugunsdzēsēju mašīna, no šļūtenes šļāc dubļains šķīdums - cik nu vasaras karstulī [karstumā] lauku akā ūdentiņa tveras!
- Piedrāžas ugunsdzēsēju mašīna, no šļūtenes šļāc dubļains šķīdums - cik nu vasaras karstulī [karstumā] lauku akā ūdentiņa tveras!
- Krāsnī siltums netveras, kurini to iepriekšējā dienā, cik gribi.
Avoti: 8. sējums