Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tvīkains
tvīkains -ais; s. -a, -ā
tvīkaini apst.; reti
1.Karsts, tveicīgs.
PiemēriBrīžiem šķita, ka tur lejā.. vēl zeme, saules un tvīkainā gaisa pieņēmusies, smagi dvašotu.
Avoti: 8. sējums