Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tvīksmīgs
tvīksmīgs -ais; s. -a, -ā
tvīksmīgi apst.
1.Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu). Tvīksmains (1).
PiemēriRozes, rozes - pazudinoši tvīksmīgs smaržu koris. Krāsu ērģeles.
2.Tīksmīgs (parasti jutekliski). Tvīksmains (2).
PiemēriMežraga koncerts ir pilns romantiskas kaismes, it īpaši - brīnišķā otrā daļa, kur.. tvīksmīgie dialogi - ar orķestri, ar samtaino čella solo..
Avoti: 8. sējums