tvirtums

tvirtums -a, v.; parasti vsk.

1.Vispārināta īpašība → tvirts₁, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriMuskuļu tvirtums.

2.Vispārināta īpašība → tvirts₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriSatvērušas ceļavēju, baltās buras izriesās spraigā tvirtumā..

3.Vispārināta īpašība → tvirts₃, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriSoļu tvirtums.

4.Vispārināta īpašība → tvirts₄, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriLabs salīdzinājums atnāk pats no sevis, un tas vairo valodas tvirtumu, kamēr nodeldētais vai arī tīši sadomātais izteiksmi atšķaida, padara teikumu ļenganu.

Avoti: 8. sējums