ubagot
ubagot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
PiemēriMājās viņš [nabagmājas iemītnieks] nāca, kad kules bija pilnas.. No jauna devās atkal ubagot, kad viss bija noēsts.
1.1.pārn. Lūgt, prasīt.
PiemēriMāte: Es tak domāju, ka Edvarts sev un mums nedarīs tā kauna un neļaus mums pa svešām sētām ubagot, kamēr vēl viņam pašam zirgi!
1.2.trans.
PiemēriElitas slimība prasīja un vēl prasīs daudz naudas. Tagad viņai, Maijai, atkal būs jāubago avanss..
1.3.pārn. Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
Piemēri«Ubagot pēc nepelnītas atzinības es neiešu.» Pušmucovs saķēra galvu. - «Ubagot? Iepazīšanos viņš sauc par ubagošanu!»
1.4.trans.
PiemēriBijušie ģimnāzijas biedri manis vairs nepazina vai negribēja pazīt. Es pats griezu tiem ceļu, nevēlēdamies ubagot draudzību un pazemoties.
Avoti: 8. sējums