ubags
ubags -a, v.
ubadze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags1.
PiemēriUbaga tarba.
Stabili vārdu savienojumiIet ubagos.
2.Nabadzīgs cilvēks.
Piemēri«Es.. jums tīrais.. ubags. Jums jau ir muiža, ne mājas.»
2.1.ģen.: ubaga, adj. nozīmē Nabadzīgs.
Piemēri..ubaga kalpa puisis taču nevarēja uzturēties tur, kur sēdēja tāda princese un domāja par savu brūtgānu.
Avoti: 8. sējums