Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos)
Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos)
Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
Piemēri«Ja manā daļā paliek tikai šis sarkanās smilts kalns, uz kura māja uzcelta, tad man un bērniem jākar ubaga tarba kaklā. Ar ko lai es saimi ēdinu, no kā lai puikām velku bikses kājās?»