ubags
ubags -a, v.
ubadze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags1.
PiemēriUbaga tarba.
- Ubaga tarba.
- ..pie baznīcas durvīm stāvēja bars skrandainu ubagu un lūdza no viņas dāvanas.
- Lai tiktu garām ubagiem, cienījamie pilsoņi parasti iemet pastieptajās saujās piecsantīmu kapara gabalu..
- sal. Kviesīšu ģimene lepojās, ka māja nav apgrūtināta parādiem. «Bet ko tas līdz,» domāja Maija, «viņi taču dzīvo kā ubagi.»
- sal. Bet tu man naktī Kā ubagam Pasviedi savu Mēnesi.
- sal. Kā ubadze greiza uz stūra Sirds dāvanu lūdzas.
Stabili vārdu savienojumiIet ubagos.
- Iet ubagos — Ubagot.
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) idioma — Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
- Lūgt ubaga dāvanas — Ubagot.
- Staigāt ar ubaga tarbu (retāk kuli) idioma — Nonākot nabadzībā, ubagot.
- Ubaga (arī nabaga, bada) graši (arī grasis) idioma — Niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
- Ubaga (arī ubagu, nabaga) dāvana — Ziedojums ubagam.
2.Nabadzīgs cilvēks.
Piemēri«Es.. jums tīrais.. ubags. Jums jau ir muiža, ne mājas.»
- «Es.. jums tīrais.. ubags. Jums jau ir muiža, ne mājas.»
2.1.ģen.: ubaga, adj. nozīmē Nabadzīgs.
Piemēri..ubaga kalpa puisis taču nevarēja uzturēties tur, kur sēdēja tāda princese un domāja par savu brūtgānu.
- ..ubaga kalpa puisis taču nevarēja uzturēties tur, kur sēdēja tāda princese un domāja par savu brūtgānu.
Avoti: 8. sējums