tvirts
tvirts -ais; s. -a, -ā
tvirti apst.
1.Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām). Stingrs (par muskuļiem).
PiemēriTvirts augums.
1.1.pārn. Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs. Spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
PiemēriPēc pārvarētās jūtu krīzes viņš jutās tvirtāks.
2.Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
PiemēriTvirts bērzlapes podiņš.
2.1.pārn. Spēcīgs, arī stiprs (par gaisu, tā strāvu).
PiemēriDocents Rīks piegāja pie loga.. un ieelpoja tvirto rīta gaisu.
3.Noteikts, stingrs (par kustībām).
PiemēriViņa aiziet steidzīgā tvirtā solī.
3.1.Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
PiemēriIkkatrā aiziešanā spēku smeļos, Ikkatrā nāvē tvirtāka top balss.
3.2.Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
PiemēriViņš [S. Vidbergs] strādā ar izsmalcināti tīrām, vizuāli tvirtām tušas zīmējuma līnijām..
4.Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
PiemēriEgona Līva cietā, tvirtā, ekonomiskā un problēmām piesātinātā proza it kā tīši bija izvēlēta, lai iegrožotu [kino] režisora fantāziju.
4.1.Skaidrs, noteikts (piemēram, par domu, mērķi).
PiemēriLai doma kā asmens Tvirta arvien.
Avoti: 8. sējums